Tam visam ir vienkārši izskaidrojumi. Okupācijas laikā, kā tagad ir moderni teikt iekļaujošā attieksme pret sabraukušajiem krieviski runājošajiem bija piespiedu obligāta, pretī saņemot nievājošu attieksmi ar jūtamu cieņas iztrūkumu. Cik tad ilgi genocīdu pret sevi izturēsi. Arī pēc okupācijas nekas īpaši nemainījās attieksmē, tikai klāt nāca pārmetumi par padumjās savienības sabrukumu, žēlabas par to, un draudi un vēlme okupāciju atjaunot. Ne visi, protams, bet jūtami liela daļa gan. Runājot par lgbt, tur šobrīd reti kuram patiesi rūp tiesības utt, viņiem vairāk interesē izprovocēt negatīvu attieksmi pret sevi, un uzsākt konfliktu. Kā arī savu tiesību pieprasīšana, ignorējot pārējo cilvēku tiesībās. Tas būtu kā, cilvēkam, kuram garšo gaļas pīrādziņi, aizliegt vegāna klātbūtnē tos ēst, nu nebūs cieņas pret vegāniem, tādā gadījumā. Te ir visi priekšnoteikumi tolerances iznīcināšanai. Kaut gan tas ir tieši tas, kas viņiem vajadzīgs, citādi nebūs apspiesto lomā. Un par špricēto attieksmi pret neperforētajiem. Nu pirms otrā pasaules kara, vāciešiem naidu pret ēbrejiem ātri iemānīja, apvainojot ēbrejus pie radušajām problēmām (tagad, maskas, un ierobežojumi dēļ nevakcinētajiem), papildinājumā ar, uzrādot ārieša ausvais, varēja iet muzejos, veikalos, teātros utt (tagad uzrādot klučkodu iet uz koncertiem, teātriem, klubiem, bāriem, lielākiem un nepārtikas veikaliem). Un kur te var nebūt sašķeltība? Kur?
Ziņot par komentāru