Kas ir sabiedrības sašķeltības pamatā un, vai to iespējams atrisināt?
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas sabiedrība nav kļuvusi saliedētāka, secināts Latvijas Universitātes (LU) Politikas zinātnes maģistrantūras studentu veiktajā pētījumā. Studenti skaidro, kāpēc Latvijā sabiedrības saliedētība būtiski atpaliek no Eiropas Ziemeļvalstīm.
LU politoloģijas studentu veiktajā pētījumā secināts, ka būtiskākā problēma sabiedrības sašķeltībā ir zemā uzticība saviem līdzcilvēkiem. 2020.gadā SKDS pētījumā atklājies, ka 61% cilvēku neuzticas saviem līdzcilvēkiem, savukārt Eiropas Ziemeļvalstīs šāds pats procents cilvēku uzticas apkārtējiem.
Apkopojums par valodu
Viens no būtiskiem faktoriem ir etniskā daudzveidība, kas jau izsenis pastāv Latvijā. Pēc Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) datiem lielākā daļa iedzīvotāju pieder pie četrām lielākajām tautībām Latvijā – latviešiem (62,5%), krieviem (24,7%), baltkrieviem (3,2%) un ukraiņiem (2,3%). Ņemot vērā, ka pēdējo trīs grupu pārstāvji lielākoties sadzīvē lieto krievu valodu, Latvijā sabiedrības sašķeltības veicināšanā būtiska loma bija 2012. gada referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Lasi vēl:
- Latviešu valodas informatīvajā telpā iespējams sasniegt pusi krievvalodīgo iedzīvotāju
- Kas lepojas vairāk – krievi ar latviešiem vai latvieši ar krieviem?
Vai Latvijas sabiedrība gatava pieņemt citādo?
Tāpat Latvijas sabiedrība nav gatava pieņemt citādo, secināts pētījumā. Arvien vairāk pasaulē un Eiropā aktualizējas jautājums par LGBTQ+ kopienas pārstāvju tiesībām, un Latvija šajā jautājumā ne tikai stagnē, bet virzās lejup. 2013.gadā Latvija kopienas cilvēktiesību aizsardzībā ierindojās 34. vietā starp Eiropas valstīm, bet 2021.gadā noslīdēja līdz 41. vietai.
Lasi vēl - RSU profesoram Ķengaragā noticis homofobisks uzbrukums
Runa nav tikai par Latvijas pozīciju šajā sarakstā, bet dzīves kvalitāti kopienas pārstāvjiem, kuriem joprojām ikdienā jāsaskaras ar diskrimināciju uz ielas, darbā, skolā un citās sabiedriskās vietās.
Covid-19 krīze sašķeltību tikai palielina
Arī Covid-19 pandēmija ir atstājusi būtisku un paliekošu ietekmi uz Latvijas sabiedrību un attieksmi pret līdzcilvēkiem. Viedokļu atšķirības tieši vakcinācijas jautājumā ir ietekmējušas ļoti daudzas ģimenes. To apliecina arī BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti – vērtējot attiecības ar tuviniekiem pēdējā gada laikā, vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju snieguši atbildi, ka tās ir pasliktinājušās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
