Ko nozīmē būt Latvijas vienaudzim un kā nodzīvot raženu mūžu – stāsta simtgadnieks Ēriks Tomsons

Tomsona kunga mūžs bijis neparasts un nebūt ne viegls. Vedot pāri jūrai uz Zviedriju, kara laikā no padomju represijām izglābis simtiem cilvēku, bet pašam paglābties neizdevās. Tomēr piedzīvotais nav salauzis sparīgā valmierieša garu un viņš cienījamā vecumā joprojām ir aktīvs darbu darītājs un muzicētājs.

Valmierietis Ēriks Tomsons ir darbīgs un ņiprs kungs, kura apgriezieni neliek par gadiem manīt. Šomēnes viņam apritēs 100 gadi, taču kungs neļauj vecumam sevi ierobežot – vasarā rušinās dārzā, kā diplomēts mehāniķis joprojām labprāt "ķimerējas" ap dzelžiem, savukārt ziemā kopā ar savu uzticamo pavadoni sunīti Loriju nelaiž garām izdevību aizbraukt līdz Gaujmalai.

Latvijas vienaudža mūžā velkamas paralēles ar valsts likteni. Bērnību pavadīja, darīdams lauku darbus, taču puisi vilktin vilka uz jūras pusi un šai vilkmei arī padevās, iestādamies jūrskolā. Mīlestība pret jūru puisim nākusi no krusttēva: "Viņš bija jūrskolu beidzis, pāris reizes bija pārbraucis pāri Atlantijai uz Ameriku. Viņš laukam cerēja, ka es viņa vietā palikšu, ar tādu nodomu viņš mani kristīja par savu krustdēlu. Jūra patika, darbs maiņās, viss, kā notika."

Jūras viļņos Ēriks piedzīvoja Otrā pasaules kara sākumu. Jūrniekus frontē nesauca, tāpēc liktenim labpatika Tomsona kungu savest kopā ar Centrālās padomes un pretošanās kustības pārstāvjiem, kuri aicināja palīdzēt vest latviešu bēgļus pāri jūrai uz Zviedriju.

"Pirmo reizi braucām pāri, lidmašīnas augšā iet, zemūdenes. Jūra pilna. Tumsā kaut kā tikām. Tikai viena nelaime – tam velkonim skurstenis jākurina ar oglēm un kā uzmet tās ogles, tā visa jūra gaiša. Parāda, kur mēs esam. Piegāju pie kurinātāja, lai mēģina uzmest ogles tā, lai neredz. Dienā ieraudzījām krastu – Gotlande! Krastā ieraudzīja, ka mums Latvijas karogs, un vicināja, uz kuru pusi jābrauc," viņš atceras.

No padomju varas ķetnām Ēriks paglāba ap 1000 bēģļu, taču pašam neizdevās paglābies – 1946.gadā viņu noķēra: "Pienāca atkal no Centrālās padomes, saka, ka mums viena laiva nogrima, vajag dabūt sakarus ar Latviju. Bijām krodziņā, nedaudz iedzēris, ne jau piedzēries, bet vienojāmies. Pēc mēneša es vairs negribēju braukt, bet man tēvs mācīja, ka solījumi jātur, vīrs un vārds. Tad vēl tas rūgtums, ka jūrā netieku. Eh, noriskēsim."

Par šiem notikumiem uzņemta filma "Kad lietus un vēji sitas logā". Aktieris Harijs Liepiņš ir Tomsona kunga atveidotājs.

"Bija izpētīts, ka Kurzemes krasts ir apsargāts, tur krievu robežsargi, tur netiek, vienīgā vieta, kur piebraukt, ir pie Salacgrīvas, Ainažiem. Braucām ar mazo laiviņu, klusi, visi pie grīdas pieplakuši. Pie Kolkas neieraudzīja mūs. Aust rīts, esam līcī iebraukuši. Pienāk tumsa, noskatām krastu, piebraucām. Zinājām, ka mēsli būs. Mūs jau Zviedrijā viss bija izsekots," viņš stāsta.

Pasludinot par valsts nodevēju, padomju vara Ēriku uz 25 gadiem izsūtīja uz Noriļsku. Par izsūtījumā piedzīvoto kungs runā nelabprāt, arī nesūdzas, tomēr atklāj, kā viņa darba spars un zīmēšanas talants nebrīvē paglābis un mājās doties viņam ļāvis 15 gadus ātrāk.

"Neviena fotoaparāta nav, nekā nav, bet puiši grib aizsūtīt savu bildīti mājās. Pa brīvo laiku uzmetu uz papirosa gabaliņa. Diezgan precīzi. Aizsūta mājās, lai dabū redzēt, kāds izskatās. Maizīti vai kaut ko iedod par to darbu. Brigadieris sēž un darās. Un es zīmēju to brigadieri. Ieraudzīja un saprata, ka līdzīgs ir. Paprasīja, lai uzzīmē viņam pulkveža cepuri. Par to viņš pasniedza zupu un no virsas arī tauciņus. Iesūtīja mani mazā istabiņā un saka, ka esmu brīvs. Tā istabiņa man sagrīļojās. Brīvs."

Atgriežoties mājās, viņš nodibināja ģimeni, un tagad aug septiņi mazmazbērni. Valmierietis nosprauž pa mazam mērķītim, kas jāsasniedz, un tā izdevies nodzīvotos gadus saritināt prāvā kamolītī.

"Pieturos pie principa, ka kārtībai jābūt. Laikā vajag visu darīt. Laikā gulēt, laikā celties. Pareizi izvēlēties ēšanu. Ēd laikā, nevis tad, kad iznāk. Un ēd, kas garšo. Nevis "čili-pili" jaunos, modernos. Bet mūsu garšīgās dillītes, tomātiņus, visu, kas Latvijā audzis. Ja tādā kārtībā dzīvo, es te sēžu."

Apaļā jubileja Tomsona kungam būs Vecgada vakarā. Sveicēju tik daudz, ka svinības notiks Valmieras teātra zālē. Būt par muzikālo pavadījumu pieteicies koris Baltie bērzi, kurā jubilārs pats ir vairākus gadus dziedājis.