Mūsdienās ar 3D printeri izdrukāta māja nevienu nepārsteigs. Arī māja, kas ar tevi sarunājas, pati plāno energopatēriņu un samazina apgaismojumu, vairs nav nekas pārsteidzošs. Bet kā nākotnē mainīsies ēku būvēšana, pilsētas infrastruktūra, loģistika? Kā šī nākotne izskatīsies Latvijā?
Sestajā "Kolektīvais saprāts" sērijā ā vadītāji žurnālists Jānis Krēvics un mākslīgā intelekta attīstītājs un startup uzņēmējs Zigmārs Bērziņš pievēršas nākotnes mājām. Kur un kā mēs dzīvosim? Kā mainīsies pilsētu plānošana? Kādi resursi tiks izmantoti?
Palūkojoties uz situāciju pasaulē, visticamāk, tādas valstis kā Saūda Arābija varētu uzbūvēt ko prātam neaptveramu. Turienes valdība pirms pus gada atklāja vizualizāciju futūristiskai 137 kilometrus garai un 500 metrus augstai, lineārai pilsētai. Tās nosaukums būs "’The Line’’ jeb "’Līnija’’. Tajā varēs dzīvot deviņi miljoni iedzīvotāju, transporta sistēma tajā būs izveidota tā, ka no viena uz otru galu varēs nokļūt 20 minūšu laikā. Viss cilvēkam nepieciešamais atradīsies piecu minūšu attālumā. "’Līnija’’ būs maksimāli energoefektīva un tiks aprīkota ar mākslīgā intelekta risinājumiem. Projekta kritiķi gan brīdina, ka tas būs pielīdzināms tam, kā ar novērošanas kameru palīdzību savus iedzīvotājus jau kontrolē Ķīnas valdība.
Tāpat Ķīna plāno līdzīgu modeli uzbūvēt 2027. gadā. Arī šajā nākotnes modelī viss būs sasniedzams dažu minūšu laikā, un nebūs nepieciešams privātais auto. Savukārt Japānā moderno pilsētu plāno kompānija "’Toyota’’, kas projektā izmantos pašbraucošos auto, mākslīgo intelektu un robotus.
Šie gan ir ļoti dārgi un ambiciozi projekti, kurus var atļauties tikai bagātākās valstis, līdz ar to lielākā daļa planētas iedzīvotāji dzīvos krietni sliktākos apstākļos. Bet ir skaidrs, ka milzīgais betona un tērauda patēriņš un būvniecības ražotais piesārņojums liks fundamentāli mainīt pilsētu attīstību, arhitektūru, vidi, kurā dzīvojam un strādājam. Tomēr, kā liecina Apvienoto Nāciju organizācijas vides programmu ziņojums, – betona un cementa rūpniecība pēdējos 65 gados pieaugusi desmit reizes, bet tērauda ražošana – trīs reizes.
Tādēļ nākotnē arvien plašāk būvniecībā izmantos viedos materiālus, kuru īpašības krietni atšķirsies no betona vai ķieģeļiem. Jaunie materiāli mainīs krāsu, reaģējot uz temperatūras vai gaismas izmaiņām, vai pat spēs mainīt savu formu un izturību, reaģējot uz spiedienu vai slodzi. Iespējams, būvniecībā varēs izmantot arī, piemēram, grafēnu, kuru uzskata par šobrīd izturīgāko materiālu pasaulē un kas veidots no ļoti plāniem oglekļa atomiem, kas sakārtoti divās dimensijās. Ceļu būvniecībā betons un asfalts būs aizstāti ar pārstrādātu plastmasu un gumiju, kas ir daudz izturīgāki.
Mākslīgais intelekts un algoritmi optimizēs arī satiksmes plūsmas, prognozēs un novērsīs noziedzību, kā arī pārvaldīs atkritumu savākšanu un pārstrādi. Virtuālo un paplašināto realitāti arī plaši izmantos pilsētās, mainot veidu, kā cilvēki mijiedarbojas ar vidi. Savukārt jaunie, krietni stiprākie materiāli ļaus izturēt ārkārtējus laikapstākļus, jo klimats arī Eiropā strauji mainīsies un tam būs jābūt gataviem.
Tāpat nākotnē arvien plašāk tiks izmantota pazemes apbūve. Tas nozīmē zemes enerģijas un ēkas izmaksas. Temperatūra tur saglabājas stabila, samazinot apkures un dzesēšanas rēķinus līdz pat 80%. Singapūra jau tagad pazemē izvieto datu centrus, noliktavas, autobusu termināļus. Līdzīgs plāns rīkoties ir Somijas galvaspilsētai Helnsinkiem, kur attīsta pazemes pilsētu ar iepirkšanās centriem, metri stacijām, peldbaseiniem, kā arī vienu no pasaulē zaļākajiem datu centriem.
Kā mainīsies cilvēku dzīve, tostarp vienkārši sadzīve? Kā pārvietosimies? Kā atpūtīsimies? Kā strādāsim un pelnīsim līdzekļus? Ko joprojām pietiekami nestimulē Latvija? Vai Latvija būs Baltijas centrs, kad klimata krīze pārņems Eiropu? Vai mēs protam izmantot savus resursus? Kas ir Latvijas nākotne? Šos un citus jautājumus raidījuma vadītāji šketinās kopā ar arhitektu Matiju Babri un citiem ekspertiem. Projektu "Kolektīvais saprāts" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kolektīvais saprāts" saturu atbild producentu grupa SIA "Red Dot Media". #SIF_MAF2022
