Labklājības ministrija grib ļaut par virsstundām maksāt mazāk

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātās izmaiņas Darba likumā paredz daudzus jaunievedumus, tomēr visvairāk uzmanības piesaistījuši divi ierosinājumi – pirmkārt, ministrija grib ļaut atlaist arodbiedrību biedrus arī bez to piekrišanas. Otrkārt likuma grozījumi paredz, ka par pirmajām divām virsstundām katru dienu, kad tādas tiek strādātas, piemaksa turpmāk būs tikai 50% no pamatlikmes, nevis visi 100% kā līdz šim. Ministrija uzskata, ka tas uzlabošot konkurenci darba tirgū.

"Šis jautājums ir par darba tiesisko attiecību uzlabojumu, lai veicinātu darba devēju interesi nodarbināt vairāk cilvēku. Vai, ja dodas eksporta tirgos, lai būtu konkurētspējīgi tīri izmaksu ziņā," saka Labklājības ministrijas pārstāve Ineta Vjakse.

Ministrija neslēpj, ka iedvesma nākusi no sociālajiem partneriem, kas pārstāv darba devējus – Ārvalstu investoru padomes un Latvijas Darba devēju konfederācijas. Tās līdzīgus grozījumus centušās panākt jau 2012. gadā. Darba devēji uzstāj, ka, piemēram, samazinot virsstundu piemaksas, Latvijas uzņēmēji tikai nonāktu vienlīdzīgā situācijā ar konkurentiem Lietuvā un Igaunijā, kur virsstundas jau tiek apmaksātas šādā kārtībā. Turklāt tas varētu būt izdevīgi arī pašiem darba ņēmējiem.

"Nav noslēpums, kad tik liela piemaksa daudziem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmējiem nav finansiāli paceļama. Kā es teicu, mazie un vidējie uzņēmumi virsstundas neapmaksā vispār," norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Andris Alksnis.

Arodbiedrības gan šādus argumentus kategoriski noraida – ne jau virsstundas, bet nodokļu slogs un birokrātija, traucē darba devējiem konkurēt starptautiskajā tirgū.

"Pilnīgi pietiek mums atvērt EK dienesta ziņojumu, paskatīties, kas traucē mūsu konkurētspēju, tad mēs redzam, ka jautājums par virsstundām, par darbinieku atlaišanu, tie nebūt nav pat pirmajā desmitniekā šie jautājumi," teic Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Labklājības ministrija gan ļauj saprast, ka nemaz tik stingri nepastāv par pašas virzītajiem jaunievedumiem. "Ja neizdosies panākt vienošanos, tad būs jāmeklē cits risinājums. Šobrīd tas ir tāds piedāvājums diskusijām," norāda Vjakse.

Iebildumus izraisījusi arī ierosme ļaut atlaist uzņēmumu darbiniekus, kuri ir arodbiedrību biedri, bez arodbiedrību piekrišanas. Ministrija un darba devēji norāda, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur šāda atļauja jālūdz. Savukārt arodbiedrības atbild – kad atlaišana ir pamatota, tās nemaz arī neiebilst.