Lai izvairītos no kūlas ugunsgrēkiem pavasarī, jārīkojas jau tagad

Lai izvairītos no kūlas ugunsgrēkiem pavasarī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vēl pirms sniega uzsnigšanas mudina iedzīvotājus nopļaut zāli un sakopt savus īpašumus. Statistika liecina, ka tajos novados, kur šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību jau rudenī, kūlas ugunsgrēku skaits samazinās.

2015. gada 7. oktobrī 7:35

Natālija Valdniece, 900 Sekundes

Ogres novada pašvaldības policijas inspektors Mārtiņš Vīksna rāda kārtējo nesakopto teritoriju, kur pavasarī var izveidoties kūlas ugunsgrēks. Sakoptas un nesakoptas teritorijas labi var redzēt, ja tās atrodas blakus.

Rudens mēnešos šis novada policijas inspektori regulāri apseko pilsētas un lauku teritorijas un meklē īpašniekus, ja tās nav sakoptas. Parasti īpašumus kopjot, ja cilvēki dzīvo uz vietas.

Kad īpašnieks, kam ir nesakopts īpašums, ir atrasts, viņu lūdz ierasties pašvaldības policijā uz pārrunām. Bieži vien tobrīd cilvēks īpašumu jau esot sakārtojis un administratīvā lietvedība tiekot izbeigta. Pērn Ogres novadā par nepļautu zāli bija ierosinātas 155 lietvedības, bet šogad gandrīz uz pusi mazāk.

Arī kūlas ugunsgrēku skaits Ogres novadā pēdējo divu gadu laikā samazinājies uz pusi. Bet Latvijā kopumā šogad reģistrēti nepilni 3000 kūlas degšanas gadījumi, no tiem 76 gadījumos degušas arī ēkas un cietuši četri cilvēki. Ja konkrēta novada pašvaldības policija nesakoptiem īpašumiem pievērš pastiprinātu uzmanību, kūla šajos novados deg arvien retāk, uzsver VUGD.

Tiem, kuri rudenī savus īpašumus nesakopj, var nākties atvērt arī maku, jo Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas līdz 700 eiro lielu naudas sodu, bet juridiskām personām sods ir vēl lielāks – līdz 3000 eiro.