"Latvenergo" kukuļošanas lieta: pirmās instances tiesa nepareizi novērtējusi apsūdzēto statusu
Rīgas apgabaltiesa piespriedusi bargus cietumsodus kukuļņemšanā vainotajām bijušajām "Latvenergo" amatpersonām.
Šim spriedumam varētu būt būtisks iespaids uz citu – daudz plašāku tiesas prāvu, kur starp 12 apsūdzētajiem ir arī bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons. Viņus likumsargi vaino Latvijas vēsturē lielāko pieķerto kukuļu saņemšanā un noziedzīgi iegūtās naudas legalizācijā.
"Latvenergo" kukuļošanas lietas uz citu fona izceļas ar tiešām iespaidīgiem kukuļa apmēriem. KNAB uzskata, ka nu jau bijušās "Latvenergo" amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro, taču vēl 11 miljonus eiro liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji 2010. gadā bijušo "Latvenergo" šefu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Aigaru Meļko un citus aizturēja.
Apjomīgā krimināllieta tika sadalīta. No pamatlietas, kuras centrā ir TEC 2 rekonstrukcija, tika izdalīta epizode par Pļaviņu HES rekonstrukciju. Šajā lietā uz apsūdzēto sola nav Miķelsona, jo izmeklētājiem neizdevās pierādīt, ka viņš zinājis par vairāk nekā 600 000 eiro lielo kukuli, ko biznesa konsultants Andrejs Livanovičs maksāja "Latvenergo" vadībai, lai rekonstrukciju veiktu Skandināvijas enerģijas milzis "Alstom". Kukulis maksāts sešos piegājienos. Pēdējo maksājumu fiksējis KNAB.
Šis kukulis tika nodots aploksnē, ielikts Meļko automašīnā. Tas tika darīts apzināti, lai pēc tam varētu izvirzīt versiju, ka Meļko neko nav pamanījis un zinājis. Tā arī bija, kad viņš tika aizturēts, Meļko paziņoja, ka neko nezina, kas tā par aploksni automašīnā.
Rīgas apgabaltiesa piekrita apsūdzībai, ka kukulis maksāts un arī saņemts. Meļko tika piespriesti četri ar pusi gadi cietumā, savukārt "Latvenergo" ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam cietumā būs jāpavada trīs ar pusi gadi. Tikpat bargu sodu saņēmis arī kukuļa devējs Livanovičs. Minētais spriedums ir būtisks pavērsiens "Latvenergo" krimināllietā, jo, skatot lietu pirmajā instancē, Rīgas rajona tiesa Meļko un Cvetkovu neatzina par valsts amatpersonām, līdz ar to piemēroja daudz maigākus sodus. Apgabaltiesa gan šādai likuma interpretācijai nepiekrita.
Man apelācijas instances tiesā atviegloja argumentāciju tas, ka 2017. gadā Augstākā tiesa citā lietā bija paskaidrojusi, ka valsts amatpersonas definīcijas grozīšana 2014. gadā bija šīs definīcijas precizēšana, respektīvi, par valsts amatpersonām varēja atzīt valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļus arī līdz tam.
Arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Ingūna Amoliņa "TV3 Ziņām" akcentēja, ka pirmās instances tiesa nepareizi novērtēja apsūdzēto Meļko un Cvetkova statusu, uzskatot, ka viņi nav atzīstami par valsts amatpersonām. Šāds tiesas traktējums atvieglo apsūdzības uzdevumu arī citās "Latvenergo" krimināllietas epizodēs, kurās jau par daudz lielāku kukuļa saņemšanu figurē arī Miķelsons. Jāpiebilst, ka apsūdzēto advokāti atteicās komentēt tiesas spriedumu.
Arī visi apsūdzētie iepriekš no jebkādiem komentāriem par apjomīgāko korupcijas lietu jaunlaiku vēsturē atteikušies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
