Uz saturu

Latvieši laupa bankas jau vismaz 112 gadus! Skaļākie izzagšanas gadījumi Latvijas vēsturē

Pēdējās dienās pastiprināta sabiedrības uzmanība bijusi pievērsta bankām. Izrādās, ka tā bijis arī vēsturiski. Gada pirmie mēneši un tieši februāris iegājis Latvijas vēsturē kā laiks, kad notikušas banku laupīšanas, kuras joprojām ir vēsturnieku redzeslokā.

Piemēram, pirms 112 gadiem latviešu revolucionāri aplaupīja Krievijas bankas filiāli Helsinkos. Tagad šajā ēkā Helsinkos mitinās Zviedrijas vēstniecība. Pagājušā gadsimta sākumā šajā ēkā bija Krievijas banka, tad arī notika vērienīgā laupīšana.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Laupīšana notika 26. februārī, uzbrucēji bija vairāk nekā desmit cilvēku no Latvijas un viņu guvums bijis diezgan pamatīgs, norāda policijas vēsturnieks.

Alvils Zauers
Valsts policijas vēstures pētnieks

Tur tas ieguvums tiem laikiem ir tiešām liels, pāri par 100 000 rubļu, ja nemaldos 175 000 rubļu. Tā ir tiem laikiem milzīga summa.

Policija uzbrucēju meklēšanai pievērsās ļoti nopietni, jo nebija runa tikai par lielas naudas summas nozagšanu. Šajā gadījumā neiztika arī bez cilvēku upuriem. Policijai izdevās noķert atsevišķus laupītājus un atgūt naudu.

Helsinkos notika vērienīgākā, taču tikai viena komunistisko revolucionāru sarīkota laupīšana. Pamatā revolucionārie bandīti darbojās Latvijā. Šādi gadījumi Latvijā bijuši desmitiem un ļoti īsā laika sprīdī, galvenokārt 1906. gada pirmajā pusē.

Dažu mēnešu laikā tika izdarītas 40 zādzības un laupīšanas, noziedznieku guvums 88 000 rubļu. Uzbrucēji ķērās klāt visam, kur vien bija nauda.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gleznotājs Ģederts Elias, mācītājs Jānis Luters laupīšanu organizators un Jānis Lencmanis bija vieni no zināmākajiem revolucionāriem un laupītājiem. Jānis Lencmanis ir pirmais LPSR laika Stučkas valdības iekšlietu tautas komisārs.

Vēlāk, kad komunisti bija prom, zagļi gan nekur nepazuda!

Latvijas brīvvalsts laikā bija īpaša noziedznieku kategorija, kuri praktizēja dažādu seifu uzlaušanu. Policija viņu datus un pirkstu nospiedumus apkopoja tā dēvētajā "ielauzēju reģistrā".

Alvils Zauers
Valsts policijas vēstures pētnieks

Tas reģistrs bija diezgan liels, tajā "ielauzēju reģistrā" bija pāri par 1000 personām.

Lieliem seifiem zagļi klāt neķērās, viņi uzlauza uzņēmumu kases. Daudzi ielauzēji Latvijā tikai viesojās, tādi viesi pastrādāja arī tā laika skandalozāko zādzību – ASV konsulāta apzagšanu. ASV konsulātu aplaupīja iebraucēji no Polijas. Pēc Zauera teiktā, tas noticis 1923. gadā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Padomju laikā par banku un citu finanšu iestāžu apzagšanu noziedznieki varēja aizmirst, jo vienkārši tik pat kā nebija tādu iestāžu. Tāpēc laiku pa laikam notika uzbrukumi inkasentiem, lielākais notika 1974. gadā. Toreiz tika nolaupīti vairāk nekā 100 000 rubļu.

Vēlāk jau 90. gados banku apzagšanas un aplaupīšanas uzņēma apgriezienus. Īpaši daudz uzbrukumi notika 2004. un 2005. gadā, bet pēdējā zādzība notika šī gada janvāra beigās.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm