Latvijā būs valsts obligātā veselības apdrošināšana; nodokļu nemaksātāji nesaņems plānveida bezmaksas pakalpojumus
Politiskajā dienaskārtībā atkal atgriezies jautājums par valsts obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā. Premjera Māra Kučinska vadītā darba grupa vienojusies, ka valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiks saistīta ar nodokļu nomaksu, un tie, kas nodokļus nemaksās, plānveida bezmaksas veselības pakalpojumus vairs nevarēs saņemt.
Šo kārtību varētu ieviest jau no nākamā gada, vienlaikus par vismaz 1% palielinot tā dēvēto sociālo nodokli.
Valsts obligāto veselības apdrošināšanu mēģināts ieviest vairākkārt, taču līdz šim viss atdūries pret politisko mazspēju. Šogad situācija medicīnā kļuvusi kritiska – ārsti un medmāsas mazā atalgojuma dēļ no nozares mūk. Pacienti ir neapmierināti. Tāpēc trūkstošā nauda medicīnai tiek meklēta ar sabiedrībā nepopulāru soli – nodokļu palielināšanu.
Skaidrs, ka ir nepieciešama papildu nauda. Pēc mana viedokļa, varianti ir divi: vai nu pieaudzējam sociālo nodokli – no 34,09% līdz 35,09%, vai vēl vairāk, vai nu tas ir atsevišķs veselības maksājums 2% līdz 3% no bruto algas. Tā jau ir obligāta valsts veselības apdrošināšana. Cilvēks pērk šo pakalpojumu, pretī viņam ir adekvāta veselības aprūpe, pieejamība, kādas viņam nav pašreiz.
TV3 Ziņām ir informācija, ka bez Ražuka minētajiem variantiem atbildīgajā darba grupā premjera vadībā tika apspriesti arī citi ne mazāk nepopulāri priekšlikumi, kā PVN palielināšana vai atteikšanās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanās, ko sola valdība atbalstītā nodokļu reforma. Taču reālākais scenārijs ir sociāla nodokļa celšana par procentu. Tas ļautu iegūt vismaz 70 miljonus eiro, pārējo paredzēts piesaistīt uz budžeta deficīta rēķina. Veselības ministre gan neslēpj, ka ar šo risinājumu pietiks nākamgad – ne ilgtermiņā.
Ja mēs salīdzinām Lietuvu un Igauniju, kuras ir gājušas šo ceļu caur sociālo nodokli, tad jāsaprot, ka veselībai tas nav tikai viens procents. Viens procents varētu būt tikai pirmais solis. Lai nosegtu vajadzības, tur jābūt vairāk procentiem – Lietuvā ir 5% procenti Igaunija vēl vairāk.
Sociālā nodokļa palielināšanu atbalsta arī bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, jo tas ļautu sasaistīt veselības pakalpojumu ar nodokļu nomaksu.
Politiķi neslēpj, ka veselības apdrošināšana ieviešana cita starpa arī nozīmē, ka tie, kas nodokli nemaksās, nesaņem pilnu veselības pakalpojumu klāstu.
Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča gan akcentē, ka Īrija un Anglija strādājošiem nav pamata satraukties, jo Eiropā ieviesta jauna kartība, kas ļauj par citā valstī saņemtiem medicīnas pakalpojumiem prasīt kompensāciju savā mītnes zemē.
Tāpat tiek uzsvērts, ka veselības apdrošināšana organizēšana būs ekskluzīva valsts funkcija. To nodrošinās un uzraudzīs reorganizētais Nacionālās veselības dienests. Saskaņā ar ieceri konkrētāku piedāvājumu, kā rast trūkstošos 450 miljonus medicīnai, premjers varētu paziņot jau šo trešdien, jo darba grupai darbs jāpabeidz līdz jūnijam.
Lai nodzēstu ugunsgrēku veselības aprūpē, nākamgad veselības aprūpes budžetam būtu jāpieaug par aptuveni 200 miljoniem eiro. Daļa nauda mēģinās piesaistīt, reformējot nozari un palielinot budžeta deficītu. Taču šādi naudu nedrīkst izmantot šobrīd akūtākajai problēmai.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
