Latvijā cilvēki noslīkst pat piecas reizes biežāk nekā citviet Eiropā; aktualizē iespēju nodrošināt peldēšanas nodarbības

Traģisko statistiku ik gadu varētu mazināt, nodrošinot bērniem peldēšanas nodarbības. Bezmaksas apmācību Rīgas bērniem jau drīzumā plāno piedāvāt biedrība "Peldēt droši".

Pērn noslīkstot dzīvību zaudēja 124 cilvēki, no tiem seši bērni. Par drūmo statistiku liecina arī Latvijas iedzīvotāju peldētprasme – atbilstoši standartiem Latvijā labi peld vien ap 6% iedzīvotāju.

Tādēļ Olimpiskā sporta centra baseinā tiek rīkoti paraugdemonstrējumi, kā pareizi rīkoties brīdī, ja esi iekritis ūdeni, vai arī, kā rīkties, ja nepieciešama palīdzība kādam, kurš slīkst.

Izdzīvošanas peldētprasmju standartu, ko 1996. gadā noteica Skandināvijas valstīs, izpilda basketbola kluba "VEF Rīga" spēlētāji. Tas ietver peldēšanu, niršanu, kā arī apmācību, kā tikt ārā no ūdens un, kā palīdzēt citiem. Vingrinājumus jāpilda ar drēbēm, jo bieži cilvēkiem no ūdens jāglābjas ģērbtiem, piemēram, izkrītot no laivas. Sākumā sportistiem jāmēģina saglabāt miers.

"Jo diezgan bieži cilvēks, kad nonāk situācijā un saprot, ka ir slikti, viņam sākās panika, sākās neordināras kustības, kas vēl vairāk var atņemt spēku un enerģiju, kas noved pie situācijām, ka cilvēks nespēj ar saviem spēkiem tikt ārā.  Guļot uz muguras viņš var apdomāt rīcību, kas nu būs jādara. Un patiesībā nākamais solis ir – jāpeld līdz tuvākajai drošajai vietai. Un tas minimālais apjoms, kas ir jānopeld, ir 200 metri, ko arī veica atlēti. Un tad ir jānovelk drēbes," skaidro peldētmācības programmu vadītājs Gustavs Zālītis.

200 metri sportistiem jāveic gan peldot uz muguras, gan brīvajā stilā. Tas ir minimālais attālums, kāds ikvienam būtu jāspēj nopeldēt bez piepūles. Pēc peldes tiem dots uzdevums atbrīvoties no virsdrēbēm, jo tās kļūst smagas un atņem spēkus. Arī profesionāli sportisti atzīst, drēbes bijis traucēklis.

"Tā pirmā sajūta ir, ka tevi spiež uz leju. Sanāk, ka grimsti. Un tas prasa ļoti daudz enerģijas un spēka noturēties uz ūdens. Drēbes dabūt nost bija viegli, jo man bija jaka ar rāvējslēdzi. Ja ir vienkārši džemperis, tad ir diezgan grūti pāri galvai dabūt to," stāsta "VEF Rīga" basketbolists Artūrs Kurucs.

Fiziski spēcīgājiem basketbolistiem piepūli rada arī komandas biedru glābšana. Tādēļ peldēšanas treneri aicina vienmēr izvērtēt savas spējas, lai no glābēja nekļūtu par glābjamo. Turklāt palīdzot slīkstošajam, nedrīkst nonākt ciešā kontaktā.

"Šis slīkstošais apķer savu tvērienu un tu vairs neesi viņam ne brālis, ne rads, ne draugs, tu esi viņam pludiņš uz kā pacelties.  Pareizākā rīcība būtu pievērst apkārtējo uzmanību, saukt palīgā. Un nekādā gadījumā nenodot kontaktā sevi. Tas ir vai nu dot priekšmetu, šodien mēs izmantojām specializētu inventāru, bet tā var būt arī improvizācija, tas pats džemperis, kas novilkts, dvielis."

Biedrība "Peldēt droši" turpmāk bērniem nodrošinās līdzīgas apmācības, kādas veica sportisti. Nupat "Peldēt droši" saņēma ziedojumu no turnīra Kastu mačs, kur katrs gūtais punkts pārvērtās par diviem eiro, kas nonāks biedrības rīcībā, lai apmācību varētu veikt.

"Mūsu mērķis ir nevis bērnus izglītot un mācīt kļūt par izciliem glābējiem, bet iegūt viņiem pieredzi par to, ka viņi saprot, ka tik vienkārša tā padarīšana nav, ka ir sarežģīti palīdzēt kādam ūdenī. Šīs akcijas ietvaros pieteikšanās ir iespējama mājaslapā "Peldet.lv"."

Par ziedojumu varēs apmācīt vairāk nekā 200 bērnu. Biedrībā arī uzskata, ka peldēšanas apmācībai būtu jābūt obligātai programmai ikvienā skolā, lai labas peldētprasmes iedzīvotāji apgūtu jau bērnībā.