"Latvija ir maza, tai vajag visus spēkus:" vai jaunieši ārvalstīs gatavi aizsardzības dienestam?

Ārlietu ministrija pašlaik paredz, ka līdz 2027. gadam Valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un to pavēstījuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). Pēc tam gan viss var mainīties.

Aizsardzības ministrijā "tv3.lv"  saka, ka šāda doma bija jau sākotnēji, līdz ar VAD izveidi. Pagaidām gan nav pietiekami daudz resursu šādu plānu īstenošanai. Vienlaikus seko piebilde, ka visi Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā un ikvienam noteikta vienāda atbildība pret valsti, tostarp pildot VAD.

Intervijā ar "tv3.lv" jaunieši no Lielbritānijas, Īrijas, Francijas, Zviedrijas visi kā viens norāda, ka jūtas piederīgi Latvijai, ikdienā novērtē, ka var sarunāties latviešu valodā un prot valodu, kas ir reti sastopama. Līdz ar to viņi izjūt pienākumu ne tikai savā vidū runāt dzimtajā valodā, bet arī nākotnē vest savus bērnus uz latviešu skolu.

Citi gan atzīst, ka, atrodoties citā valstī, ir grūti uzturēt tik ciešu saikni ar savu dzimteni. Tomēr tas neaptur sekot līdzi Latvijas ziņām, kontaktēties ar latviešu draugiem, uzturēt tradīcijas, svinēt svētkus un pat sporta notikumos atbalstīt Latviju, ne valsti kurā dzīvo jau gadiem.

"Latvijai ir maza, tai vajag visus spēkus, ko var dabūt"

"tv3.lv" uzrunāto jauniešu domas krasi atšķiras par to, vai iesaistīšanās VAD ir kā pašsaprotams lēmums, ja viņi tiktu iesaukti nākotnē.

Jaunietis no Francijas norāda: "⁠Esmu dzirdējis par Valsts aizsardzības dienestu, es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, jo Krievija ir tuvu un tai ir liela armija, bet Latvijai ir maza, tai vajag visus spēkus, ko var dabūt, ja gadījumā Krievija grib ieņemt vairāk kā tikai Ukrainu. Es būtu gatavs tur doties, es jūtos kā latvietis. Domāju, ka visiem latviešiem ir tas jāapsver. Atrodoties VAD, es justos latviskāk, būtu laimīgs palīdzēt. ⁠Esmu diezgan drošs, ka, pat ja būtu uztraukts, es brauktu jo, ja visi mēģinās izvairīties, tad būtu grūtāk cīnīties, un mūsu Latvijai – pienākas būt brīvai."

Lielbritānijā dzīvojošais saka: "Nav godīgi, ja cilvēkiem nedod izvēli, jo varbūt tā nav viņu vēlme iet. Citiem šāds pienākums pietuvinātu Latvijai, bet citiem tā būtu piespiešana. Es pats ne īpaši būtu gatavs, jo tas nav tas, ko es gribētu darīt nākotnē."

Savukārt Zviedrijas un Latvijas dubultpilsonis stāsta: "Ir labi aizsargāt savu zemi, jo mana zeme – man ir viss. Kari ir bailīgi, kas sadala ģimenes, draugus un kultūras, bet, ja tās būtu tikai kā mācības, tad būtu labi. Es varētu braukt uz šīm mācībām, bet būtu daudz par ko padomāt – mana ģimene un draugi ir ļoti liela daļa manas dzīves, un es nezinu vai būtu gatavs būt prom no viņiem tik tālu un tik ilgu laiku. Manuprāt, ja es pats pieņemtu lēmumu doties uz VAD, būtu daudz lielāka sajūta, ka esmu latvietis, bet, ja spiestu, obligāti, pašam neapdomājot, man ne sevišķi tas patiktu."

Noskaties arī: Šīs iemaņas ir augstā vērtē. Valsts aizsardzības mācības audzēkņi piedalās dronu nometnē

Jauniete no Īrijas skaidro: "Es zinu, kas ir VAD, to man stāstīja – diasporas un latviešu jauniešu ĪLNP nometnē Nīcā, pie mums bija atbraukuši divi karavīri no Latvijas un skaidroja par šo armiju un rādīja reklāmas. Reklāmās bija par to, kas notiek, ja esi izlozēts un kā pavadi dienu. Es nelabprāt brauktu, es brauktu tikai tad, ja mani izlozētu, brīvprātīgi nepieteiktos."

Jaunieši – piederīgi Latvijai

Jauniešu mammas, kas ar saviem bērniem ikdienā dzīvo Lielbritānijā "tv3.lv" stāsta, – saknes, kas bērniem ir ar Latviju, ir svarīgas. Viņu bērni jūtas kā latvieši, jo viņi nevar būt angļi – viņu vecāki nav dzimuši Anglijā.

Mammas norāda, – lai gan bērni ir dzimuši un uzauguši Anglijā, viņi noteikti izjūtot piederību Latvijai, mājās runā latviski, svin latviešu svētkus, apmeklē latviešu skolu, dejo tautas deju kolektīvā un piedalās diasporas rīkotajās nometnēs un pasākumos.

Trīs bērnu mamma, kas dzīvo Lielbritānijā, VAD ideju vērtē pozitīvi, jo tas ieaudzina patriotismu un labi, ka jaunietis prot pastāvēt par savu zemi, taču norāda, – ir jāmāk atrast veidi, kā to izdarīt ne caur piespiešanu – atrast kā brīvprātīgi iesaistīt.

"Jebkas, kas ir piespiedu kārtā, rada jauniešos pretstatu, pat, ja tas ir cēlu mērķu vārdā," norāda mamma.

"Anglijā ir kadeti, kas ir kā bērnu pulciņš reizi nedēļā gan uz lidmašīnām, ugunsdzēsējiem, policistiem, aizsardzību, daudzi izvēlas šo pulciņu, jo tas ir bezmaksas un ir laiks kā pavadīt laiku pēc skolas, citi pulciņi ir ļoti dārgi. Pēc šāda pulciņa iziešanas ir daudzi, kas paši brīvprātīgi izvēlas militāro karjeru," bilst sieviete.

Vēl no piedāvājumiem viņa min pakāpenisku mācību ieviešanu – ne gada laikā, bet, to sadalot, četru, piecu gadu garumā pa dažiem mēnešiem. Vai arī vasarās rīkot bezmaksas nometnes – daudzi atbrauktu, jo vecākiem jāstrādā. Tas tuvinātu šos jauniešus Latvijai, arī tos kuriem nav iespēja – varētu atbraukt uz Latviju.

"Es saprotu, ja pase tā ir jānopelna, bet varbūt jāizdomā kādi alternatīvi, kas ikdienā nedzīvo Latvijā, ne pielīdzināt viņus tādiem pašiem apstākļiem un noteikumiem ar tiem, kas dzīvo Latvijā," saka mamma.

Kā norāda jaunieša mamma no Lielbritānijas, – ja VAD diasporas jauniešiem būs obligāti, atkārtosies situācija, kas novērota iepriekš – diasporas jaunieši sāks atteikties no Latvijas pilsonības vai izvairīsies no braucieniem uz Latviju, baidoties, ka viņus var iesaukt dienestā. "Latvija, iespējams, zaudēs ievērojamu daļu šo jauniešu," saka mamma.

Bergmanis: Mēs neiesaucam citas valsts pilsoņus, mēs iesaucam Latvijas pilsoņus

Raimonds Bergmanis (AS), kurš Saeimā vada aizsardzības komisiju, norāda, ka pagaidām nevar komentēt, vai atbalstīs ieceri no 2027. gada iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus, jo uzsver, ka to varēs pateikt tikai, kad būs izvērtējums no Aizsardzības ministrijas.

"Kamēr man nav skaitļu uz galda, nevaru izteikties, man ir jāredz, kā mums šobrīd veicas, šajā gadā ir liels iesaukums, turpmākajos gados vēl jāpieaug gandrīz par četrām reizēm, tā kā tas ir diezgan liels izaicinājums."

Bergmanis cer, ka līdz 2028. gadam izdosies iesaukt četrus tūkstošus jauniešu, kas gan radīs problēmas piesaistīt pietiekami daudz instruktoru. Turklāt jaunam iesaukto vilnim būs nepieciešamas krietni vairāk telpu un teritorijas.

"Mēs neiesaucam citas valsts pilsoņus, mēs iesaucam Latvijas pilsoņus, – diaspora ir Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārzemēs. Pilsonība – tā ir jānopelna, tā nav kā dāvana. Somijā NBA spēlētājs brauc dienēt, Dienvidkorejā cilvēks mācās Ņujorkā un brauc dienēt deviņus mēnešus uz Dienvidkoreju, tā ir paša cilvēka attieksme pret savu valsti," saka Bergmanis.

Kā tiktu organizēta diasporas jauniešu iesaukšana?

Intervijā ar "tv3.lv" Aizsardzības ministrija stāsta, kā šis process tiks organizēts, proti, pēc tādiem pašiem principiem, kā tiek rīkots Latvijā dzīvojošo jauniešu atlases process. Sākotnēji tiks izsludināta brīvprātīgā pieteikšanās, taču, ja nesasniegs brīvprātīgo iesaucamo skaitu, tiks organizēta VAD atlase pēc nejaušības principa, kuras laikā tiks atlasīta arī daļa no diasporas jauniešiem.

Aizsardzības ministrija neplāno pielāgot programmu, termiņu vai ko citu diasporas jauniešiem, viņi tiks iekļauti tajā pašā iesaukuma plūsmā ar Latvijā dzīvojošajiem jauniešiem. VAD izpilde tiks īstenota klātienē Latvijā, un šobrīd attālināta dienesta izpilde nav paredzēta.

Šobrīd Aizsardzības ministrija norāda, ka turpina darbu pie normatīvo aktu pilnveides, lai kompensētu iesaucamajiem ceļa izdevumus, kas radušies, ierodoties uz veselības pārbaudes vietu. Pašreizējais regulējums jau tagad paredz visiem dienestā iesauktajiem kompensāciju par ierašanos uz dienesta vietu, kā arī ēdināšanas izdevumu kompensāciju veselības pārbaužu dienā.

VAD karavīram, kurš dienesta izpildei pieteicies brīvprātīgi un pildīs 11 mēnešu dienestu NBS vienībā, ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem plānota 600 eiro apmērā, savukārt Valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā iesaukto ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem – 300 eiro apmērā. Atvaļināšanās kompensācija pēc dienesta beigām – 1100 eiro. Valsts aizsardzības dienesta laikā tiek nodrošināta dzīvošana kazarmās un ēdināšana, kā arī apmaksāta veselības aprūpe.

Kādas būs sankcijas tiem, kas pavēsti ignorēs?

Aizsardzības ministrija norāda, kādas būs sankcijas diasporas jauniešiem, kas pavēsti ignorēs, tās būs tādas pašas kā Latvijā dzīvojošajiem. Jauniešiem, kuri ignorēs pavēstes un neieradīsies uz veselības pārbaudēm vai nesāks dienestu bez attaisnojoša iemesla, par katru šādu gadījumu var tikt piemērots administratīvais sods.

Saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 33. un 34. pantu, par neierašanos uz noteikto veselības pārbaudi vai par tās nepabeigšanu bez pamatota iemesla, jaunietim var tikt izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods līdz 150 naudas soda vienībām. Tas ir līdz pat 750 eiro, jo viena naudas soda vienība Latvijā ir 5 eiro.

Administratīvo pārkāpuma lietu izskata Militārā policija, un sodi var tikt piemēroti atkārtoti – katru reizi, kad jaunietis bez attaisnojuma neierodas uz pārbaudi vai dienestu.

Tas nozīmē, ja jaunietis neierodas uz veselības pārbaudi un nav sazvanāms vai vispār nekomunicē ar atbildīgajām iestādēm, par katru šādu gadījumu var tikt piemērots sods līdz 750 eiro, līdz brīdim, kad persona izpilda savas saistības.

Administratīvā procesa uzsākšana par konkrēto pārkāpumu, kā arī piemērotais administratīvā soda veids neatbrīvo no dalības atlases procesā. Iesaucamā, kurš ir pakļauts VAD, atbilstība tiks vērtēta arī uz nākamajiem iesaukumiem, attiecīgi izdodot pavēstes par ierašanos uz veselības pārbaudēm. Analizējot aktuālos datus, Aizsardzības ministrija vērtē, vai nākotnē nepieciešama administratīvā soda apmērs palielināšana vai ieviest cita veida sankcijas.

Kliedējot diasporas jauniešu un vecāku bažas Aizsardzības ministrija stāsta, ka VAD apvieno līdzīga vecuma jauniešus, tādēļ ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem tā būs lieliska iespēja integrēties Latvijas sabiedrībā, iegūstot jaunus draugus, domubiedrus un kontaktus profesionālajai dzīvei, kā arī uzlabot un nostiprināt savas latviešu valodas zināšanas. Tāpat dienests veicinās jauniešu psiholoģisko noturību, fizisko sagatavotību, veidojot disciplinētus pilsoņus, kā arī pavērs jaunas un interesantas karjeras iespējas bruņotajos spēkos.

VAD mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņus ar nepieciešamajām zināšanām valsts un sabiedrības noturībā un reaģēšanas spējās, attīstot visaptverošu valsts aizsardzību. Tāpēc Aizsardzības ministrija norāda, ka tas nodrošinās Latvijas bruņoto spēku attīstību ilgtermiņā, audzējot daudzskaitlīgu un augsti sagatavotu rezervi, aizpildot bruņoto spēku iztrūkstošās štata vietas ar rezerves karavīriem un stiprinot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidi, kur ikviens pilsonis ir gatavs iesaistīties valsts aizsardzībā.

Tikmēr diasporas jaunieši Latvijas valdībai iesaka apdomāt, ka ir jaunieši, kas to negribētu un nevajadzētu piespiest, jo bailes no šāda dienesta varētu attālināt daudzus prom no Latvijas. Kā arī vairāk rādīt sociālajos tīklos un rīkot izbraucienus ārpus Latvijas, lai jaunieši zinātu, ko nozīme būt valsts aizsardzības dienestā un kam gatavoties.