Latvijā patlaban no depresijas cieš aptuveni 70 tūkstoši cilvēku

Tāpat dati liecina, ka katrs ceturtais ģimenes ārstu apmeklējošais pacients ir sastapies ar depresiju kādā dzīves posmā, bet patlaban ar depresiju sirgst katrs desmitais pacients.

Saskaņā ar Slimību un profilakses centra datiem (SPKC) 2013. gadā valsts apmaksātajos medicīniskajos dienestos no depresijas ārstējušies tikai nedaudz mazāk nekā deviņi tūkstoši pacientu.

RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs profesors Elmārs Rancāns:

Depresijas ārstēšanā nozīmīgu palīdzību var sniegt arī ģimenes ārsti, pie kuriem pacienti vēršas ievērojami biežāk. Kopš šā gada sākuma ir arī uzlabota sistēma – ģimenes ārsti pie atkārtotas depresijas diagnozes paši jau no pirmās ārstēšanas dienas var nozīmēt valsts apmaksātu antidepresantu terapiju.

Depresija apmēram divas reizes biežāk novērota sievietēm un ģimenes ārsta apmeklētājiem pēc 55 gadu vecuma.

Pasaulē ik gadu pieaug diagnosticēto depresijas pacientu skaits un pacientu skaits ar diagnosticētiem citiem depresīvā spektra garastāvokļa traucējumiem, kas būtiski ietekmē gan darbaspējas, gan vēlmi socializēties, veidot, uzturēt attiecības. Pacienti ar ilgstoši neārstētu depresiju nereti dzīvi beidz pašnāvībā.

Saskaņā ar Slimību un profilakses centra datiem (SPKC) 2013. gadā valsts apmaksātajos medicīniskajos dienestos no depresijas ārstējušies tikai nedaudz mazāk nekā deviņi tūkstoši pacientu.

Pētījumu par depresiju Latvijā veikusi Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedra Valsts pētījumu programmas Biomedicīna (2014–2017) ietvaros. Šis ir apjomīgākais pētījums Latvijas vēsturē, kas līdz šim veltīts šim tematam.