Latvijā vairāk nekā 30 000 jauniešu nemācās un nestrādā, liecina CSP dati

Pēc CSP datiem, 2022. gadā Latvijā 30 500 jeb 11,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādāja un nemācījās, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2021. gadā. Tostarp sievietes vecumā no 15 līdz 29 gadiem nedaudz biežāk kā vīrieši nestrādāja un neturpināja mācības – attiecīgi 11,6% un 11%.

Lai gan vecuma grupā līdz 29 gadiem attiecīgais rādītājs uzlabojās, vecumā no 15 līdz 24 gadiem šādu jauniešu īpatsvars, salīdzinot ar 2021. gadu, nav mainījies un joprojām bija 8,6%, piebilst statistikas pārvaldē.

Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP2027) ir izvirzīts mērķis – samazināt izglītībā vai darba tirgū neiesaistīto iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem īpatsvaru līdz 6%. Lai to sasniegtu, līdz 2024. gadam šis rādītājs ir jāsamazina par 1,6 procentpunktiem, bet līdz 2027. gadam – par 2,6 procentpunktiem.

Pieaug nodarbināto izglītošanās apmaksātajā darba laikā

Tāpat apkopotie dati liecina, ka 2022. gadā 47,9% nodarbināto vecumā no 25 līdz 64 gadiem izglītojās apmaksātajā darba laikā, kas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā.

No NAP2027 izvirzītā mērķa – līdz 55% palielināt nodarbināto īpatsvaru, kuri piedalās izglītības procesā apmaksātajā darba laikā, šis rādītājs atpaliek par 7,1 procentpunktu, taču no 2024.gada mērķa vērtības – par 1,1 procentpunktu.

Vairāk nekā 5000 ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ir zaudējuši cerības atrast darbu

Lai gan pēdējos gados cerības atrast darbu zaudējušo iedzīvotāju skaits samazinās, tas joprojām ir salīdzinoši augsts – 2022. gadā tie bija 5300 jeb 1,2% no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuri nemeklēja darbu.

Statistikas pārvaldē arī informē, ka 8,9% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vēlējās strādāt, taču darbu nemeklēja, turklāt 54,9% no tiem bija gatavi sākt darbu nekavējoties. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā šo personu īpatsvars veidoja 4,9%. Savukārt 1,6% no visiem Latvijas ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem 2022.gadā meklēja darbu, lai gan nebija gatavi divu nedēļu laikā to sākt.

2022. gadā no visiem, kas nemeklēja darbu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, 77,8% bija sievietes, no kurām lielākā daļa jeb 76,6% bija mājsaimnieces.

Vairums nodarbināto ir apmierināti ar pamatdarbu

Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka 2021. gadā 70,9% nodarbināto bija lielā mērā apmierināti ar pamatdarbu. Lielā mērā apmierināti ar pamatdarbu bija 68,7% ārvalstīs dzimušo nodarbināto iedzīvotāju, kas ir par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā starp Latvijā dzimušajiem (71,1%). Daļēji apmierināti ar pamatdarbu bija 23,3% ārvalstīs un 22,2% Latvijā dzimušo nodarbināto. Nemaz vai ļoti mazā mērā apmierināti ar darbu bija 7,9% ārvalstīs un 6,7% Latvijā dzimušo nodarbināto iedzīvotāju.