Latvijā visvairāk klausās popmūziku, hiphopu patērē vien 4% mūzikas cienītāju, noskaidrots aptaujā
92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem klausās mūzikas ierakstus, liecina Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un socioloģisko pētījumu aģentūras "Kantar" veiktā ikgadējā socioloģiskā aptauja par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem.
Kā informē LaIPA pārstāve Laila Bēķe, pētījums tiek veikts jau devīto gadu, un tā rezultātu salīdzināšana sniedz iespējas sekot līdz, kā mainās Latvijas iedzīvotāju mūzikas lietošanas paradumi, ko un kādu mūziku klausās mūsu iedzīvotāji, kāda ir tendence sabiedrības izpratnē par intelektuālā īpašuma jautājumiem nozarē.
Pētījumā tiek noskaidroti populārākie mūzikas žanri. Šajā ziņā joprojām stabilu līderpozīciju ieņem popmūzika – to patērē 40% iedzīvotāju. Tikpat stabili otrajā pozīcijā ir rokmūzika. To pēc 2023. gada aptaujas datiem regulāri klausās 17% iedzīvotāju. Savukārt šobrīd uz festivālu skatuvēm aktuālo hiphopa mūziku patērē vien 4% mūzikas cienītāju, kas kopumā šim žanram dod dalītu 6., 7. vietu.
"Mūzikas patēriņa pētījums analizē datus gadu griezumā un dod iespēju autoriem, izpildītājiem, producentiem, pasākumu rīkotājiem sekot līdzi sabiedrībā aktuālajām tendencēm, plānojot savas nākotnes muzikālās aktivitātes," norāda LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.
Pētījumā iekļauti arī jautājumi par mūzikas iegūšanas veidu. Absolūtais vairākums aptaujāto norāda, ka mūzikas ierakstus neiegādājas – šādu atbildi snieguši 70% respondentu. "Tas nozīmē, ka par savu iemīļoto mūziku klausītāji naudu tērēt nemēdz," norāda Edvardsa.
Lielākā daļa klausītāju mūzikas patēriņam izmanto interneta resursus (83%) un radiostacijas (82%). Taču no tiem, kas mūziku patērē internetā, tikai 10% izmanto maksas straumēšanas servisus.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tur, veicot līdzīgus pētījumus, iegūti citi rezultāti. Igaunijā straumēšanas servisos mūziku iegādājas 21,1% cilvēku, bet Lietuvā šis rādītājs ir pieaudzis līdz 16,8%.
No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas tērējuši naudu mūzikas ierakstu iegādei (24% aptaujāto), ievērojama daļa šim nolūkam gada laikā nav izdevuši vairāk par 10 eiro. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju – 43% – mūzikas ierakstus kopē. Kā liecina aptauja, tad kopēšanai visbiežāk tiek izmantoti mobilie telefoni, datori un USB zibatmiņas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
