Latvijas žurnālists, kurš ziņoja no Ukrainas, aizbēg uz Minsku un pievienojas propagandas korim
Žurnālists Romans Šklenniks, kurš vēl tikai pirms dažiem mēnešiem izmantoja Latvijas pasi, lai iemantotu ukraiņu karavīru uzticību, un Latvijas valsts budžeta apmaksātos raidījumos izplatīja lielā mērā Kremļa naratīvus atbalstošus vēstījumus par karu Ukrainā, pārcēlies uz Baltkrieviju. Viņš jau sniedzis pirmo interviju Lukašenko režīma propagandas kanālam, sakot, ka Latvija nemaz nav valsts, bet tikai teritorija.
Kopš šā gada sākuma Kamennaja gorka mikrorajonā Minskā dzīvojošais Šklenniks piekrīt telefonsarunai. Sazvanoties, jau sarunas sākumā viņš rosina pāriet uz videozvanu, lai varam viens otru arī redzēt.
Posās uz Ukrainu, aizlidoja uz Baltkrieviju
Gandrīz stundu ilgajā intervijā viņš stāsta, ka ideja par dzīvi Baltkrievijā galvā bijusi jau sen. Tomēr gala lēmums pieņemts spontāni. Ap gadumiju jau gandrīz kravājis ceļa somas, lai dotos kārtējā braucienā uz Ukrainu, tomēr pēkšņi pārdomājis un aizlidojis uz Minsku.
"Vienkārši tajā brīdī, kad es galīgi sapsihojos, vienkārši paņēmu biļetes uz Viļņu un pēc tam "aizmaucu" uz Minsku… Es vienkārši samainīju šos plānus, un viss."
Cilvēciski lēmums par pārcelšanos uz Baltkrieviju bijis smags, jo Latvijā palikuši divi dēli no šķirtās laulības.
Skaidrojot iemeslus, kāpēc nolēmis pamest Latviju un pārcelties uz valsti, kurā pastāv šobrīd viens no pasaulē represīvākajiem režīmiem, viņš atkārto jau "Facebook" publicētos patētiskos atvadu tekstus, kurus sāk ar vārdiem "dārgā Latvija". Īsumā: viņaprāt, Latvijā sākusies "citādi domājošo" vajāšana, un šajā kontekstā viņš piebilst: "Pēc tautības esmu krievs un no tā nekur nelikšos".
Raksturojot "vajāšanu Latvijā", intervijā "tv3.lv" viņš min piemēru, ka Valsts drošības dienests (VDD) aizturējis prokremlisko aktīvisti Tatjanu Andrijecu. Bet intervijā Lukašenko propagandas kanālam viņš izmanto citu "ilustrāciju", sakot, ka "viņi pat Raimondu Paulu ir piespieduši pie sienas".
Šklenniks uzkata, ka tagad Latvijā viņu sauktu pie atbildības gan par nesenajiem izteikumiem intervijā Lukašenko propagandas kanālā "Belta", kurā viņš baltkrieviem stāsta, kāpēc dzīve Latvijā ir "marasmatiska", gan par sociālajos medijos paustiem uzskatiem.
Ватная рожа по имени Роман Шкленник, утверждающий, что он "журналист и продюсер из Латвии ", уехал в Беларусь, поливает грязью Латвию и восхищается беларусской экономикой.
Я знать не знаю этого "журналиста", но надеюсь, что в Латвию ему въезд закроют. pic.twitter.com/07ya5A8WtW— AquaMarine🇱🇻 (@Marinka189) February 13, 2023
Līdz ar to Šklennika plānos pārskatāmā nākotnē neesot ne atgriešanās, ne arī pat iegriešanās Latvijā. Piemēram, viņa snovborda dēli un hidrotērpu no Latvijas nesen atvedis kāds draugs.
"NRA" filmētāja "redzētais Ukrainā"
Latvijas medijos par "NRA" filmētāju dēvētais (titros uzrādīts: "Neatkarīgās Rīta Avīzes" video korespondents) Šklenniks vēl pagājušajā gadā apmeklē Ukrainu. Septembra vidū viņš ar saviem novērojumiem dalās Mediju atbalsta fonda (Latvijas valsts budžeta līdzekļi) finansētos projektos. Viņu intervē gan "TV24" pārraidē "Globuss", gan viņš piedalās "NRA" cikla "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" raidierakstā.
Intervijā "Globusam", klāstot savu skatījumu par notikumiem Ukrainā, Šklennika leksikā nav tādu vārdu kā "iebrucēji", "okupanti", "zvērības" u.tml. Viņš dedzīgi fokusējas uz aspektiem, kas kritiski raksturo ukraiņu pusē notiekošo vai izgaismo kādas viņu vājuma pazīmes. Entuziasms noplok, kad jākritizē iebrucēji, jo viņš "neesot bijis tajā pusē", tāpēc cenšas turēt fokusu tikai uz ukraiņiem.
"NRA filmētāja" stāstītais par Ukrainu pamatā disonē ar daudzu Latvijas un Rietumu kara reportieru novērojumiem un atziņām. Jāatzīmē, ka bieži vien viņa skatījums nepārliecina, uz ko ar replikām intervijas laikā reaģē arī "Globusa" vadītājs.
Kremļa notis Šklennika tēzēs
Dažas no raidījumā "Globuss" Šklennika minētajām tēzēm un to pamatojums:
- Tēze: Ukrainas austrumu daļā (ne Krievijas okupētajās teritorijās) netrūkst iedzīvotāju, kuri atbalsta Putinu. Pamatojums: žurnālista intuīcija; neviens no Ukrainas iedzīvotājiem to nav tieši atzinis.
- Tēze: Ukrainas spēkos trūkst kaujas gara un ticības uzvarai. Pamatojums: novērojumi saistībā ar diviem Ukrainas karavīriem, viņu vārdus un militārās pakāpes viņš nezinot.
- Tēze: zaudējumi Ukrainas spēku pusē ir neiedomājami lieli. Pamatojums: kāda militārās neatliekamās palīdzības mašīna, no kuras asinis nevis pilējušas, bet plūdušas; ļoti daudz karogu Ukrainas kapsētās.
- Tēze: Ukrainas pilsētu ielās ir uzkrītoši daudz cilvēku ar īpašām vajadzībām, piemēram, jauni vīrieši ar protēzēm. Pamatojums: novērojumi pie kāda Harkivas kara hospitāļa.
Turklāt Šklennika izplatītie vēstījumi bieži vien tiešā veidā sakrīt ar Kremļa propagandas naratīviem saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, vai vismaz stiprina tos.
Piemēram, viņš ir sašutis par Rietumu sankcijām pret Maskavu, kas esot "iešaušana sev kājā". Komentējot Ukrainas mērķi atgūt Krievijas okupētās teritorijas, viņš liek pretī argumentus par to, ka Ukrainai jārēķinās ar tās "reālajām iespējām", ka Ukrainas sabiedrībā šis jautājums neesot aktuāls un ka idejai trūkstot atbalsta arī Rietumos.
Šklenniks: "Es to pierādīt nevaru"
Arī intervijā "tv3.lv" Šklenniks atkārto iepriekš runāto par "neiedomājami milzīgajiem" Ukrainas zaudējumiem. Taču viņš savā "argumentācijā" virzās vēl tālāk, sakot, ka pēdējos desmit piecpadsmit gados ir iznīcināta gan Ukrainas ekonomika, gan izglītības sistēma un veselības aprūpe. Turklāt, pie vainas esot nevis karš, bet Rietumi, kuri to veikuši "mērķtiecīgi un sistemātiski".
"Es šobrīd domāju, ka pati Rietumu pasaule jau sen ir aprakusi Ukrainu kā valsti. Tikai galvenais ir, cik lielus zaudējumus pašlaik uz Ukrainas rēķina nodarīt tiem pašiem krieviem. Tas arī viss. Līdz ar to man lielā mērā šobrīd ir jautājums par tiem džekiem, kas šobrīd Ukrainā iet bojā – kā vārdā viņi iet bojā?"
Šklenniks atzīst, ka paša minētie piemēri, raksturojot notikumus Ukrainā, arī pašu īsti nepārliecina: "Klausies, viņi mani pašu līdz galam, nu, tādā ziņā… Es tieši tāpēc arī akcentēju, ka man nav faktoloģiska tāda, saproti… Ir jāsaprot tie apstākļi, kuros tie cilvēki šobrīd dzīvo."
Kā piemēru viņš min savu pēdējo uzturēšanos Harkivā, kur drošības dienesti uzmanot katru kustību: "Līdz ar to tu būtu absolūts idiots, ja tu teiktu kādam, ka atbalsti tur Putinu vai vēl kaut ko. Ja mēs šobrīd sarunātos Harkivā, es arī teiktu, ka Putins ir kroplis, un ejiet jūs visi pakārties, no sērijas – es esmu par Ukrainu."
"Tā bija tāda mana tīri intuitīva saruna [ar Ukrainas iedzīvotājiem]. Es to nevaru ilustrēt ar piemēriem, faktiem. Es to pierādīt nevaru," par iepriekš Latvijas medijos stāstīto atbalstu Putinam Ukrainas sabiedrībā teic Šklenniks.
Vienlaikus Šklenniks noliedz, ka šajā karā ieņemtu kādas puses pozīciju un viņu nekādā gadījumā nevarot saukt par prokremliski noskaņotu. Tomēr viņš kritizē Latvijas oficiālo nostāju, atkal dedzīgi klāstot, ka tā ir "šaušana sev kājā", ka tas "nedod nekādas dividendes", bet gan tieši otrādi: "Mēs esam zaudētāji, mēs par to visu maksājam. Man liekas, ka mēs braucam ļoti dziļās auzās."
Atbildot uz jautājumu, vai viņa vēstījumu līdzība ar Kremļa propagandas skatījumu uz Ukrainu ir tikai sakritība, viņš attrauc: "Ja tu gribi man vaicāt, vai kāds man par to maksā, tad – nē."
Bogustovs: "Redzēju kara uztrauktu cilvēku"
"Globusa" vadītājs Ansis Bogustovs stāsta, ka pagājušā gada septembrī aicinājis Šklenniku uz sarunu pārraidē kā vienu no Latvijas žurnālistiem, kurš pats bijis Ukrainā un redzējis notiekošo savām acīm. No šodienas skatu punkta viņš vērtē, ka, iespējams, būtu bijis vērtīgi studijā vienlaikus aicināt vēl kādu diskusijas dalībnieku.
"Šķita, ka Latvijas žurnālistam, kurš bijis kara zonā, nav noteikti nepieciešams arī kāds oponents," atzīst Bogustovs. Tiesa, intervijas laikā oponenta lomu brīžam pilda pats sarunas vadītājs.
Bogustovs skaidro, ka tiešraides intervijas laikā nākas koncentrēties uz sarunas vadīšanu, tāpēc ir sarežģīti vienlaikus veikt dziļu sarunas biedra vēstījumu analīzi: "Lai es tā uzreiz pateiktu, ka viņš pauda kādus Kremļa naratīvus, es teiktu, ka ne."
"Zvanīju viņam divas nedēļas, lai dabūtu uz raidījumu cilvēku, kas pats ir bijis Ukrainā. Ja viņš būtu, teiksim, propagandists vai trollis, šķiet, viņš pats būtu rāvies uz interviju. Bet tā nebija, viņš bija ilgāku laiku jāpierunā. Viņš tiešām nebija no tiem, kas plēsa kreklu, lai tiktu ēterā."
Bogustovs sarunas biedru raksturo kā "sanervozētu" cilvēku: "Es tajā brīdī redzēju emocionāli kara uztrauktu, uzbudinātu cilvēku, kura spriedumos man bija interesanti ieklausīties, jo viņš tur ir bijis un var mums ziņot par redzēto."
"Globusa" vadītājs teic, ka radies iespaids, ka cilvēks pirmo reizi ir nonācis karā un ka viņš tur guvis "vairāk neviennozīmīgus" novērojumus, ar kuriem dalās: "Šo neviennozīmīgumu esmu novērojis daudzos cilvēkos, kas ir bijuši karā, kad varbūt ir nedaudz izmainīta realitātes uztvere."
"Pēc raidījuma man viņš nepalika atmiņā kā raits runātājs vai labs analītiķis, kuru es gribētu pēc kāda laika atkal aicināt uz raidījumu," piebilst Bogustovs.
Joks par koordinātu nodošanu pretiniekam
"NRA" septembra raidierakstā Šklenniks un cikla "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" diskusiju vadītājs Imants Liepiņš, aprakstot pēdējo braucienu uz Ukrainu, informē: "Ukrainā, kur parasti pret ārzemju žurnālistiem, ja vien tie nav krievu propagandisti, izturas ar lielu pretimnākšanu, pēkšņi mēs trāpījām uz tādu neredzamu mūri."
Liepiņš: "Pēkšņi mūs vienkārši ņēma un apturēja, un vispār pat ieteica nekur nemēģināt doties frontes virzienā." Šklenniks gan neatsaucas kolēģa mudinājumam plašāk pastāstīt par šo situāciju.
Tagad, komentējot šo epizodi, Šklenniks "tv3.lv" skaidro, ka minētais "mūris" bijušas objektīvas grūtības, ar kurām žurnālistiem kara apstākļos jārēķinās un kas esot pašsaprotamas.
Septembra "Globusa" intervijā Šklenniks it kā joko par to, ka modernās sakaru tehnoloģijas ļauj zibenīgi pretiniekam nodot atrašanās vietas koordinātas, divdomīgi piebilstot, ka galvenais pašam no tās vietas ātri pazust. Viņš pārraidē atzīst, ka Ukrainā arī veicis filmēšanu vietās, kur tas nav atļauts.
"Tv3.lv" viņš skaidro, ka nelegāli filmējis sabumbotos Harkivas kvartālus, lai gan tur bijušas norādes, ka filmēt un fotografēt ir aizliegts. Viņaprāt, iemūžinot sagrautos namus, stratēģiski nekādu ļaunumu ar to Ukrainai nav nodarījis.
Jautāts, vai viņa pārbēgšana uz Baltkrieviju – Maskavas ciešāko sabiedroto karā pret Ukrainu – pēc tam, kad kā žurnālists pabijis stratēģiskos Ukrainas objektos, nevarētu liecināt par to, ka jokā par koordinātu nodošanu pretiniekam slēpjas vismaz daļa patiesības, Šklenniks atbild: "Es saprotu, kā tas viss izskatās. Un es to lieliski apzinos. (..) Bet man pašam pret savu sirdsapziņu un attiecībā pret Latviju tā sirdsapziņa gan ir lielā mērā tīra."
"Es varu jebkurai drošības iestādei iedot savu telefonu – noskenējiet. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, visu var redzēt, kādus datus, kur, ko, kam esmu sūtījis."
"Man šai ziņā sirdsapziņa ir tīra. Un, lūdzu, pārbaudiet. Esmu gatavs šodien – atbrauciet ciemos, es nodošu savu telefonu, lūdzu, izejiet cauri visiem datiem un tā tālāk. Es pat domāju, ka to visu var izdarīt pat bez manas aizbraukšanas uz turieni."
"Uzlicis mīksto" sadarbībai ar "NRA"
Vaicāts par "NRA" sadarbību ar Šklenniku, portāla galvenais redaktors Rolands Pētersons skaidro, ka tā pastāvējusi vien atsevišķa – Mediju atbalsta fonda finansētā – projekta ietvaros, un plašākas informācijas par to viņam neesot.
Cikla "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" diskusiju vadītājs Liepiņš "tv3.lv" stāsta, ka, sākoties pilna mēroga karam Ukrainā, vajadzēja uzrunāt filmētāju, kas veidos video sižetus. Viņš ir uzstājīgs, lai publikācijā tiktu minēti arī daži paša biogrāfijas fakti, piemēram, ka Liepiņš ir grāmatas "UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts" autors un ka jau kopš 2006. gada epizodiski, bet pēdējā desmitgadē regulāri veido reportāžas no Ukrainas.
"Atšķirībā no dažiem citiem, Romanam Šklennikam dega acis parādīt Ukrainas tautas cīņu pret krievu okupantiem, viņš rāvās parādīt dzīvi frontes tuvumā un visu to, kas ukraiņiem patlaban jāizcieš, vienlaikus netaisot pašmērķīgus materiālus par nelaimēm un ciešanām," par pagājušā gada sadarbību ar Šklenniku stāsta Liepiņš.
"Vasarā viņš pēc savas iniciatīvas brauca uz Donbasa fronti, kur Barvinkoves-Lozoves sektorā piekļuva tik tuvu, cik vien apstākļi ļāva. Paveicās trāpīt uz lielo Ukrainas pretuzbrukumu augustā-septembrī. Vēl pirms tam Romans taisīja materiālu no Harkivas, kura tobrīd vēl atradās tādā kā pusaplenkumā, okupanti vēl nebija izdzīti no Slobodanščinas."
Liepiņš arī skaidro, ka, sākot ar rudeni, "tāda stila videosižeti" vairs netika veidoti, jo mainījās kara diktētie apstākļi.
"Kur pavasarī un vasarā varēja bez problēmām sarunāt iespēju filmēt tiešā frontes tuvumā, tur dēļ ārkārtīgi smagām un intensīvām kaujām (pretuzbrukums uz Hersonas pusi, Izjuma, Kupjanska, Bahmuta utt.) kopš septembra sākuma Ukrainas armija vairs nelaida civilpersonas tuvumā kauju vietām, tajā skaitā nelaida NVO aktīvistus, civilos brīvprātīgos (palīdzības vedējus), mājās braucošus bēgļus utt., pat ne vietējos žurnālistus, kur nu vēl ārzemniekus, lai neviens neietu bojā un netiktu ievainots, par ko pēc tam Kremlis varētu vainot Ukrainas pusi."
Viņš atzīmē, ka līdz ar to iepriekšējā veida videomateriālu veidošana septembrī pārtrūka.
"Man nav nekāda nojausma par filmētāja [Šklennika] tālākajām gaitām, kādu materiālu un kam viņš tagad grib uztaisīt Baltkrievijā — es gribētu cerēt, ka tur top kaut kas līdzīgs tam, kā Vitālijs Manskis filmēja Ziemeļkoreju no iekšienes."
Šklenniks "tv3.lv" raksturo, ka viņam bijis interesants šīs Mediju atbalsta fonda līdzfinansētais sadarbības projekts, kura ietvaros viņš divas reizes pērn apmeklēja Ukrainu.
Jautāts par sadarbības finansiālo pusi, viņš atbild: "Kaut kādu naudu tur deva, bet es sākotnēji [uz šo sadarbību] parakstījos ne finansiālu apsvērumu dēļ." Piešķirto līdzekļu apjomu viņš raksturo kā smieklīgu: "Ja tu tur varēji tā brauciena laikā pa nullēm izbraukt, tad jau varēji tīri priecāties."
Skaidrojot, kādēļ sadarbība pārtraukta, viņš atzīst, ka to pat nesauktu par "pārtraukšanu": "Es vienkārši uzliku visam mīksto un aizbraucu prom. Banāli, bet tik vienkārši."
Šklenniks teic, ka lēmumu "aiztīties no Latvijas" pieņēmis daļēji arī, pateicoties iespaidiem, ko guvis Ukrainā. Šajā saistībā viņš atgādina par "Rietumu iznīcināto" Ukrainas ekonomiku, velkot paralēles ar Baltijas valstīs notikušo.
Lukašenko propagandas apskāvienos
Neilgi pēc Šklennika ierašanās Baltkrievijā viņš jau iesaistās Lukašenko režīma propagandā. Pēdējos gados Minskā aktīvi strādā baltkrievu noskaņošanai pret Rietumiem, tai skaitā pret kaimiņvalstīm.
Kā stāvokli šajā jomā apraksta Latvijas Ārlietu ministrijā: "Apmelojumi, nepamatoti apvainojumi, faktu sagrozījumi un naidīgi komentāri Latvijas, kā arī citu ES dalībvalstu un NATO virzienā no Lukašenko režīma pārstāvju vai propagandas puses regulāri tiek izteikti kopš 2020. gada augusta neatzītajām vēlēšanām, kā atbildes reakcija uz ES sankcijām un izteiktajām bažām par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, īpaši pēc 2020. gada augusta."
Intervijā Lukašenko režīma oficiālajam propagandas kanālam "Belta" Šklenniks runā tam iederīgā toņkārtā. Viņš nav pirmais pēdējā laika "bēglis" no Latvijas, kas nonācis Baltkrievijas propagandas ciešajos apkampienos.
"Es lieliski apzinos, ka esmu ļoti izdevīgs kā propagandas instruments, esot šeit – žurnālists no Latvijas, aizmucis prom un tādā garā. Bet, zini, es nekad nepieļaušu, ka eju pretrunā ar sevi un runāju kaut ko, ko nedomāju," teic Šklenniks.
Atbildot uz jautājumu, vai domā kļūt par štata propagandistu Minskā vai pat Maskavā, viņš atbild: "No manis var gaidīt tik daudz, cik tas saskan ar maniem kaut kādiem konceptuāliem uzskatiem. Es netaisos šinī galā strādāt par opozicionāru Latvijai."
Intervijā "Beltai" Šklenniks aizrunājas līdz apgalvojumam, ka Latvija nav vis valsts, bet tikai teritorija.
Sarunā "tv3.lv" viņš skaidro, ka Latviju par valsti viņš nav uzskatījis jau sen – kopš iestāšanās eirozonā, kad viņa skatījumā "zaudētas neatkarības pēdējās pazīmes". Tiesa, kamēr dzīvojis Latvijā, šādas atklāsmes viņam nācies paturēt pie sevis.
Turpretī Baltkrievija, viņaprāt, "vairāk ir valsts": "Jo, godīgi sakot, brīnos, ka tik maza ekonomika spēj radīt tik daudz."
Jautāts, vai ir izlēmis atteiksies arī no Latvijas, ko neuzskata par valsti, pases un kļūt par Baltkrievijas pilsoni, Šklenniks teic: "Man šajā ziņā plānu nav. Nezinu, ko varas iestādes attiecībā uz maniem plāniem izdomās pēc tā, ko esmu sarunājis."
"Negribu kļūt par Baltkrievijas pilsoni, vēlos atgriezties Latvijā, kurā redzēšu potenciālu. Atgriezties kā suverēnā valstī, kura darbotos savās interesēs kā subjekts," viņš piebilst.
"Šeit ir kaut kas noticis čalim"
Šklenniks 2006. gadā Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu sociālajās zinātnēs. Bakalaura darbā viņš pētījis Krievijas tēlu, kāds tas 2005. gadā atainots laikrakstos "Diena" un "Telegraf".
No 2007. līdz 2017. gadam viņš strādājis nacionālajā informācijas aģentūrā LETA, kopš 2010. gada vadījis aģentūras Video nodaļu.
Šklenniks bijis iesaistīts arī vairākos citos mediju projektos.
Kā Šklenniku "Twitter" ierakstā raksturo viņa studiju biedrs Reinis Piziks, viņš bijis "visai sakarīgs pipars": "Dzīvoja Jūrmalā. Aizrāvās ar burāšanu. Pēc tam zinu, ka strādāja "TV24", "LETA"."
Kopā ar Romānu mācījos žurnālistos. Bija visai sakarīgs pipars. Dzīvoja Jūrmalā. Aizrāvās ar burāšanu. Pēc tam zinu, ka strādāja TV24, LETA. Bet šeit ir kaut kas noticis čalim, jo sejas vaibsti ir kardināli pamainījušies, pat ja salīdzina ar 2022. gada video no NRA.
— Reinis Piziks (@piziks) February 14, 2023
Komentējot viņa interviju Baltkrievijas propagandas kanālā, Piziks spriež: "Šeit ir kaut kas noticis čalim, jo sejas vaibsti ir kardināli pamainījušies, pat ja salīdzina ar 2022. gada video no "NRA"."
Kāds cits paziņa, kurš vēlējās palikt anonīms, sacīja, ka kaut ko tādu no viņa varēja gaidīt, tomēr grūti bija iedomāties, ka tik ļoti krasi viņš metīs kažoku uz otru pusi.
No plašākiem komentāriem par bijušā kolēģa aktivitātēm Baltkrievijā atturējās ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis, vien atzīmējot: "Man ļoti žēl, ka viņš tagad dara to, ko viņš dara".
Pats Šklenniks sarunas izskaņā "tv3.lv" piebilst, ka esot tikai cilvēks un tāpēc varot arī kļūdīties: "Bet tāds šobrīd ir mans fīlings."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
