"Ļaujam dzīvniekiem vairoties un tad mazos kaķubērnus metam ārā" – patversmes darbinieces sirds ir pilna par cilvēku bezatbildību

Viņa ir sašutusi par cilvēku bezatbildību, ļaujot dzīvniekiem vairoties, bet tad mazos kaķubērnus gluži vienkārši metot ārā. "Kad neviens no draugiem, radiem vairs nevēlas ņemt, patversmes atsaka uzņemt vietu trūkuma dēļ, un izvietotie sludinājumi arī potenciālos kaķēnu gribētājus nevairo, metam ārā," šādu ainu ik dienas novēro Labo māju administratore.

Visbaisākais darba cēliens dzīvnieku patversmēs ir kaķēnu laiks no maija līdz novembrim, kad katru dienu desmitiem ļaužu lūdz, diedelē, draud, šantažē, slepus vai atklāti pie patversmēm piemet savu kaķeņu vai atrastos mazuļus.

Lolita Roze, patversmes Labās mājas administratore:

Un kāpēc tas viss notiek? Tāpēc, ka atbildības, izglītības trūkst un ir vienkārši pofigisms. Brīžos, kad patversmēs adoptēt kaķēnu ierodas ļaudis, kuri uzreiz teic "Nē!" vai šaubās par sterilizācijas/kastrācijas nepieciešamību, jo "žēl dzīvnieciņu", "viņam taču mātes laime jāizjūt", "dabā iejaukties nedrīkst", "kastrēti kaķi paliek resni un apātiski" – ar visu toleranci šādus ļaudis gribas ar mietu trenkt.

"Ja reiz tik ļoti žēl iejaukties dabā, tad varbūt ļausimies arī saviem instinktiem – vairosimies ar visiem jauši vai nejauši ceļā sastaptajiem, kuri vien par mums interesi izrādīs, izvarosim katru mums kaut cik iekārojamo pretimnācēju, laidīsim pasaulē bērnus, mētāsim pa malu malām, skatīsimies, kā viņi lēni, mokoši, badā, slimi mirst, bet mēs tik turpināsim vairoties," retoriski vaicā Lolita Roze, kuras sirds par pamestajiem kaķēniem nu ir pilna.