LRA: Mazākumtautību satura pieejamības nodrošināšanai vajag atvērtu visu mediju tirgu un politikas veidotāju kopīgu dialogu

LRA pauž atbalstu Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai krievvalodīgās auditorijas vidū, sadarbojoties gan ar komerciālajiem, gan sabiedriskajiem medijiem. LRA atgādina, ka tā  vairākkārtēji ir uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt krievvalodīgo auditoriju ar uzticamu un aktuālu informāciju, kā arī sniegusi ieteikumus informatīvās telpas stiprināšanas nodrošināšanai, iesaistot ne tikai sabiedriskos, bet arī komerciālos medijus.

Latvijas raidorganizāciju asociācijā

"Informatīvajā telpā no politikas veidotāju un sabiedriskā medija puses ir izskanējis priekšlikumus par jauna kanāla izveidi mazākumtautību satura paplašināšanai, piesaistot papildu finansējumu no valsts. Mēs, LRA, uzskatām, ka plānoto mērķu sasniegšanai ir nepieciešams atvērts visu mediju tirgus un politikas veidotāju kopīgs dialogs."

LRA vērš uzmanību, ka jau patlaban komercmediji ir gatavi iesaistīties, lai paustu savus ieteikumus drošas informatīvās telpas radīšanā. "Komercmedijiem ir plašas iespējas, kā nodrošināt krievvalodīgās sabiedrības daļu ar uzticamu un aktuālu vietējo ražoto ziņu saturu, turklāt, piedāvājot maksimālo auditorijas sasniedzamību," skaidro asociācijā.

Tā par piemēru min krievvalodīgo televīzijas kanālu TV3+, kas ik mēnesi sasniedz vidēji 358 000 krievvalodīgo auditorijas Latvijā, turpretim kanāls LTV7 sasniedz vien 273 000 krievvalodīgo auditorijas Latvijā.

Savukārt krievvalodīgo auditorijas sasniedzamība radio staciju vidū visaugstākā ir "Top Radio" frekvencē – teju 252 000 klausītāju, otrajā vietā ierindojoties "Radio SWH+", kas sasniedz vairāk nekā 236 000 klausītāju, savukārt LR4 ierindojas 4. vietā ar mazliet vairāk kā 165 000 klausītāju. "LRA biedru radio auditoriju sasniedzamība ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā LR4. Tāpat arī LRA biedrs – "RETV" nodrošina arī reģionālo televīzijas pārklājumu ar korespondenci visā Latvijā," uzsver asociācijā.

LRA uzsver – plānoto mērķu sasniegšana ir iespējama ar zemākiem ieguldījumiem, jo komercmediju vidū ir konkurētspējīga vide, kas veicina efektīvu līdzekļu apsaimniekošanu. Kā, piemēram, nesen atsauktā vakcinācijas loterijas projekta, kas tiktu īstenots sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, ražošanas izmaksas tika novērtētās 300 000 eiro apmērā.

Komercmediju pārstāvji uzsver, ka šādu projektu būtu iespējams īstenot, ietaupot aptuveni 30% no izmaksām, turklāt, sasniedzot daudz plašāku auditoriju. Līdz ar to vēlamies aicināt politikas veidotājus katrā līdzīgā iniciatīvā izvērtēt investīciju efektivitāti.

LRA vērš uzmanību, ka valstiski finansētiem projektiem, kas ir svarīgi nodokļu maksātājiem Latvijā, ir jānodrošina maksimālā auditorijas sasniedzamība visefektīvākajos veidos. Pārdomāta valsts līdzekļu izmantošana visu mediju tirgus dalībniekus vidū – gan komercmediju, gan sabiedrisko – veicina tirgus izaugsmi kopumā.

LRA jau tuvākajās dienās ar politikas veidotājiem dalīsies ieteikumos, kā risināt 17. augustā radušās bažas Cilvēktiesību komisijas sēdē.