Mācības latviešu valodā: aptuveni 8000 pedagogu būs nepieciešama rokasgrāmata
Neņemot vērā dažādos iebildumus, uz priekšu virzās mācību valodas reforma, ko nākamajos gados iecerēts īstenot mazākumtautību skolās.
Izglītības ministrijas plānu otrdien, 23. janvārī, atbalstīja valdība – tālāk par to spriedīs Saeima. Saskaņā ar šo ieceri jau no nākamā mācību gada palielināsies latviešu valodas īpatsvars mazākumtautību skolās. Un turpmākajos piecos gados visas vidusskolas pakāpeniski nonāks līdz tam, ka mācības notiks gandrīz tikai latviski.
Kā zināms, šo plānu sparīgi apstrīd dažādi aktīvisti, uzskatot, ka šādi tiks nīdēta mazākumtautību bērnu identitāte. Taču Izglītības ministrija uzskata, ka reforma nāks par labu pašiem mazākumtautību jauniešiem. Pētījums par latviešu valodas zināšanām liecina, ka vairāk nekā piektā daļa mazākumtautību jauniešu Latvijā valodu zina nepietiekami. Šie dati kalpo par pamatu ministrijas pārliecībai par pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Ministrija pieļauj, ka atšķirīgās valodas prasmes sakņojas dažādās mācību pieejās, savukārt labas valsts valodas zināšanas visiem dos līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu profesionālo vai augstāko izglītību. Tāpēc līdz ar jaunā satura ieviešanu mazākumtautību skolās pakāpeniski palielinās latviešu valodas īpatsvaru.
Jau no nākamā mācību gada pirmsskolās palielināsies latviešu valodas loma mācību procesā, lai līdz 2022. gadam pakāpeniski nonāktu līdz tam, ka obligātie priekšmeti vidusskolās tiktu mācīti latviski. Gan bērnudārzos, gan pirmajos pamatskolas gados mācības notiktu bilingvāli, bet, sākot no septītās līdz divpadsmitajai klasei, pārsvarā latviski.
Arī vidusskolas posmā izglītības iestādei parādās iespēja iekļaut šajos 20% priekšmetu, kuri nav minēti vidējās izglītības standartā, viņi var turpināt šo valodu mācīt vidusskolā. Skolas ziņā būs izvēlēties, kurus no atlikušajiem priekšmetiem turpināt mācīt dzimtajā valodā.
Apzinoties, ka pedagogiem jaunie noteikumi var sagādāt grūtības, pārejas gados skolotājiem būs iespējams apmeklēt kursus un saņemt rokasgrāmatu mācību īstenošanai latviski. Lēsts, ka šādu pedagogu, kuriem atbalsts būs nepieciešams, ir ap 8000. Jau pašlaik skolotāji aktīvi piesakās latviešu valodas kursiem.
Veicot šīs izmaiņas, mums ir jānodrošina, ka skolotājs ir gatavs vienādi labi mācīt savu mācību priekšmetu arī latviski.
Reformu līdz šim pavadījuši vairāki skaļi protesti, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs iecerējis mācību priekšmetiem dzimtajā valodā nodrošināt papildu nodarbības. Ieceres pretinieki baiļojas, ka līdz ar izmaiņām mazākumtautību bērni zaudēs savu identitāti.
Pēc apstiprinājuma valdībā par grozījumiem likumā vēl lems Saeima, kur par šo jautājumu gaidāmas spraigas diskusijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
