Mākslu ar politiku (ne)jaukt! Mūziķu attieksme pret attiecībām ar Krieviju dalās

Plašāku diskusiju par mākslas un sporta nejaukšanu ar politiku mikroblogošanas vietnē "’Twitter’’ un pēcāk arī sociālajā medijā "’Facebook’’ aizsāka dziedātājs Ralfs Eilands. Viņš raksta, ka jau 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu, atgādinājis, ka šis bēdīgi slavenais teiciens nav taisnība un realitātē politika, mūzika un sports jau sen tiek likti vienā katlā.

Eilands arī min piemērus, kas to apstiprina. Piemēram, 2015. gadā Krieviju Eirovīzijas dziesmu konkursā pārstāvēja dziesma, kas sludināja mieru pasaulē. Viņš norāda – "’tas bija brutāls iesmējiens Eiropas sejā.’’

Vēlāk, 2017. gadā, uz Eirovīziju Ukrainā Krievija virzīja cilvēku, kurš dziesmu konkursā nemaz nevarēja piedalīties, jo bija iekļauts Ukrainas melnajā sarakstā. Bet pērn Krievijas hokeja izlase piedalījās turnīrā Somijā un uz ledus izslidoja PSRS formās.

Dziedātājs pauž, ka, viņaprāt, Krievija jāizslēdz no Eirovīzijas dziesmu konkursa, olimpiskajām spēlēm, UEFA Čempionu līgas un jebkādiem citiem izklaides vai sporta pasākumiem. Eilandam arī apnicis, ka līdz šim tie Latvijas mūziķi, kuri aktīvi koncertē arī Krievijā, par savu rīcību attaisnojušies vai runājuši caur puķēm. Viņš vēlētos no šiem mūziķiem kā paskaidrojumu dzirdēt kaut tik vien kā vārdus "’nauda nesmird’’.

Jānorāda, ka Eilands nav vienīgais, pēc kura domām, attiecībā pret Krieviju sankcijām nevajadzētu būt tikai to klasiskajā izpratnē, bet arī jāatzīst kultūras un sporta neapšaubāmā saistība ar politiku, tāpēc soļi jāsper arī šajās jomās.

Arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece otrdien "’Twitter’’ pauda, ka hokeja klubam Rīgas "’Dinamo’’ būtu jāpārstāj spēlēt KHL. Šodien ministre "’LSM.lv’’ apliecinājusi, ka rosinās izmaiņas Sporta likumā, lai atsevišķos gadījumos liegtu Latvijas sportistu dalību citu valstu čempionātos ārpus Eiropas Savienības.

Es ceru, ka beidzot runas par sportu (jā, arī mūziku), kas "it kā" nesaistīts ar politiku, beigsim…
Jā, es īpaši gribu izcelt Rīgas Dinamo un to, ka šis "stāsts" par dalību "Krievijas atklātajā čempionātā" jābeidz pavisam.

— Anita Muizniece (@anita_muizniece) February 22, 2022

Tiesa, lai arī Ukrainas krīze šobrīd saasinās ne jau vairs ik dienu, bet gan teju ik stundu, vairāki Latvijas mākslinieki nupat atgriezušies no koncertiem Krievijā vai pavisam tuvā nākotnē tur plāno koncerttūres, tostarp arī grupa "’Prāta Vētra’’.

Grupas paziņojums par koncertiem Sanktpēterburgā, Maskavā un citviet Krievijā, kas sāksies jau nākamnedēļ – 2. martā, sociālo mediju lietotāju vidū raisījis neizpratni. "’Prāta Vētras’’ plānotos koncertus arī kritizējis aizsardzības ministrs Artis Pabriks, sakot, ka koncerti būtu jāatceļ, un aicinot grupu labāk sarīkot koncertu karavīriem Kosovā, Ukrainā.

Mūsu mūziķi ir laipni lūgti apmeklēt Latvijas karavīrus Kosovā, jeb ziedot savu muzikālo priekšnesumu Ukraiņu karavīriem, kuriem tuvākā laikā var draudēt nāve. Bet pie agresora nav jābrauc.

— Artis Pabriks (@Pabriks) February 23, 2022

"’tv3.lv’’ sazinājās ar grupas menedžeri Aiju Auškāpu, kas informēja, ka koncerti Krievijā nenotiks un informācija par koncertu pārcelšanu izziņota jau pirms divām dienām, arī pirms ministra sacītā.

Iemesls tam, kāpēc atsevišķās biļešu tirdzniecības vietās biļetes joprojām ir iespējams iegādāties, ir tāds, ka koncertu biļešu tirdzniecība uzticēta vairākiem operatoriem. Kamēr informācija par koncertu pārcelšanu sasniedz visus, nav iespējams visam pārvilkt sarkanu krustu, jo katras platformas otrā pusē ir cilvēks, kuram interesē, kas notiks ar viņa plānoto pasākumu un iegādāto biļeti. Taču "’Prāta Vētra’’ nākamnedēļ nedosies uz Krieviju.

Patreiz koncerti ir pārcelti uz nenoteiktu laiku, bet tas, vai tos nāksies atcelt pavisam, atkarīgs no tā, "’kā lielie vīri atrisinās šo konflikta situāciju,’’ pauž Auškāpa un papildina: "’Ja krīze augs augumā un mums būs karš, protams, kurš tad karā koncertē?’’

Sociālo tīklu lietotāji aicinājuši mūziķus un arī sportistus vispārīgi izvērtēt attiecības ar Krieviju, pat tās pārraut pilnībā.