Meža īpašnieki prasa Zemkopības ministriju apturēt Meža likuma grozījumus
Jau labu laiku mežrūpnieki cer uz likumu grozījumiem, kas, piemēram, pieļautu kailcirtes arī piejūras mežos. Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) gan nolēmusi pagaidām atteikties no šīm prasībām.
Kamēr vides aktīvisti svin uzvaru, meža īpašnieki un kokrūpnieki stāsta, ka nav padevušies. Pēc Saeimas vēlēšanām, kad "sakarsušie" prāti būšot atdzisuši, viņi no jauna uzsākšot cīņu par likuma grozījumiem.
Iecerētie likuma grozījumi piejūras zonā atļautu veidot ne tikai izlases cirtes, bet arī kailcirtes, likvidējot tievos kociņus, kas traucē priedēm saņemt saules gaismu. Sabiedrībā tie uzjundīja lielu emociju vilni. Kamēr vieni par saukli izmanto gudru mežu apsaimniekošanu, otri sabiedrību biedē ar izcirstiem kāpu mežiem. Neskaitāmās Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotās sēdēs strīdnieki viens otram tā arī nepiekāpās. Taču nu mežu īpašnieki cīņā ar zaļajiem aktīvistiem ir padevušies.
Faktiski sanāk, ka, turpinot virzīt grozījumus, mēs izsaucam nomelnojošus pārmetumus mūsu valstij, saskaramies ar meliem, viltus ziņām, tādēļ mēs šajā situācijā lūdzam ZM apturēt priekšlikumu virzīšanu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos un aicinām ministriju turpmāk nerīkot diskusijas šo priekšlikumu sakarā.
Biedrību atbalsta arī Latvijas Kokrūpniecības federācija, taču vienlaikus tās pārstāvji uzskata, ka pilnībā piekāpties vēl nedrīkst.
Es gribētu teikt, ka lēmuma nepieņemšanai ir daudz dārgāka cena. Tā iemesla dēļ es uzskatu, ka MK noteikumu grozījumi bija jāveic, viņi nemaz nebija tik ļoti pretrunīgi, ja mēs aizejam speciālistu rindās, kur speciālisti sēdēja no visu interešu pārstāvniecību grupām. Tā ir milzīga kļūda, ka šie grozījumi netiks pieņemti, tādēļ mēs īsti nevaram apstāties šajā situācijā.
Mežrūpnieki nav padevušies un cīnīsies par likuma grozījumiem nākamajā Saeimā.
Ja lēmumus pieņem lielos strīdos un uz karstu galvu, manuprāt, tas nav tas labākais risinājums. Labāk mēs to noliekam maliņā, nomierinām nervu sistēmu, pagaidām, kamēr nomierinās arī visas tās kampaņas un viss pārējais, pārdzīvojam to stihiju, kas mums ir reizi divos gados – vēlēšanas – un tad mierīgi, prātīgi, argumentēti atgriežamies pie šiem jautājumiem.
Tikmēr zaļās biedrības, kas apvienojušās akcijā "100 kailcirtes Latvijas simtgadei" un aicinājušas parakstīt petīciju pret Meža likumu grozījumiem, svin uzvaru.
Mums ir pamats domāt, ka vienkārši šie grozījumi nenāks par labu sabiedrības kopējām interesēm, varbūt par labu tai nozarei, kas virza grozījumus, bet ne obligāti visai sabiedrībai kopumā. Mēs jūtamies ļoti labi, ka grozījumi ir atcelti.
Mežu īpašnieki uzskata, ka jau nākamās paaudzes varēs teikt paldies zaļajiem aktīvistiem par to, ka piejūras ainavā priežu vietā būs lazdāji un bērzu audzes. Uz šīs nots mežinieki iniciatīvas "100 kailcirtes Latvijas simtgadei" pārstāvjiem pasniedza simbolisku balvu – "Melno čiekuru". Tas apzīmē sapuvušu čiekuru, kuru sapūdējušas zaļās organizācijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
