Ministre pieļauj iespēju atteikties no 12. klases, jaunieši skolu varētu pabeigt gadu agrāk

Diskusijā par centralizētajiem eksāmeniem un vidējās izglītības saturu ministre atzina, ka būtu nepieciešams izvērtēt gan padziļināto kursu sistēmu, gan kopējo mācību ilgumu skolās.

"Es noteikti teiktu jā," atbildot uz jautājumu, vai kopumā būtu iespējams saīsināt izglītības ieguves laiku līdz 11 klasēm, sacīja ministre.

Jaunieši skolā pavada arvien ilgāku laiku

Indriksone norādīja, ka formāli Latvijā vidējās izglītības iegūšanai paredzēti 12 mācību gadi, tomēr realitātē bērni izglītības sistēmā nonāk jau piecu gadu vecumā.

"Es noteikti esmu par to, ka jauniešiem 19 gadu vecumā vairs nebūtu jāsēž skolas solā, jo mums viņi šobrīd mācās nevis 12 gadus, bet 14 gadus, jo mums ir obligātā izglītība no piecu gadu vecuma," sacīja ministre.

Pēc viņas domām, gadu gaitā mācību programmām pievienots aizvien vairāk satura, tāpēc nepieciešams izvērtēt, kas skolēniem patiešām nepieciešams turpmākajai dzīvei un profesionālajai attīstībai.

"Mēs faktiski esam likuši klāt, klāt, klāt, klāt. Programma ir plaša, daudzveidīga. Bet būtu jāizvērtē, ko reāli tiešām dzīvei vajag iemācīt, it sevišķi pamatskolas līmenī," uzsvēra ministre.

Vai padziļinātie kursi ir tā vērti?

Ministre kritiski vērtēja arī pašreizējo vidusskolas modeli ar padziļinātajiem kursiem jeb tā dēvētajiem mācību groziem.

Viņa atzina, ka no izglītības nozares saņēmusi nepārprotamus signālus par grūtībām šīs sistēmas īstenošanā. Problēmas rada gan pedagogu pieejamība, gan nepieciešamie mācību materiāli, gan ievērojamās izmaksas.

"Šis padziļināto kursu jeb grozu princips ir ļoti grūti īstenojams. Speciālistu piesaiste, visi mācību līdzekļi, visas iespējas, un tas ir ļoti dārgi."

Turklāt, pēc ministres teiktā, augstskolas ne vienmēr uzskata padziļināto kursu apguvi par izšķirošu faktoru studiju uzsākšanai.

"Augstskolā nonākot, tas nav izšķiroši. Nav tā, ka bez tā nevar tālāk iet uz priekšu."

Vienu gadu varētu "atdot" augstskolām

Indriksone pieļāva, ka daļu no tā, ko šobrīd māca vidusskolas pēdējā posmā, efektīvāk būtu apgūt jau augstākajā izglītībā.

Viņasprāt, Latvija varētu aizgūt pieeju, kas tiek izmantota vairākās ārvalstu augstskolās – pēc iestājpārbaudījumiem studentiem nepieciešamības gadījumā tiek piedāvāti izlīdzinošie kursi, lai sasniegtu vajadzīgo zināšanu līmeni.

"Tas nozīmē, ka būtu jāpārvērtē, vai tas mums ir vajadzīgs. Varbūt tomēr jēgpilnāk ir to gadu atdot augstskolām." Ministre arī norādīja, ka daudzi vidusskolēni vēl nav izlēmuši par savu nākotnes profesiju vai studiju virzienu, tāpēc specializēšanās jau vidusskolā ne vienmēr ir efektīvākais risinājums.