Nabadzības riskam pakļauto skaits sarūk, taču Latvija joprojām iepaliek no ES vidējā rādītāja

CSP norāda, ka šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi pērn bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Tāpat pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 513 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2020. gadā – 472 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2021. gadā sasniedza 1 077 eiro mēnesī (2020. gadā – 991 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Vidzemē (36,2%) un Latgalē (34,6%), bet vismazākais – Rīgā (15,9%) un Pierīgā (16,6%). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,8% iedzīvotāju un Zemgalē – 21,0% iedzīvotāju.

Nabadzības risks senioriem samazinās, bet jauniešiem – pieaug

Visstraujāk nabadzības risks samazinājās mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 29,4% (kopš 2020. gada kritums par 8 procentpunktiem). Tāpat nabadzības risks samazinājās arī starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem. 2021. gadā šo iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars bija 40,5% (kopš 2020. gada samazinājums par 4,1 procentpunktu). Turklāt vēl straujāk nabadzības risks samazinājās starp tiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem (virs 65 gadiem), kuri dzīvoja vieni – samazinājums par 5,2 procentpunktiem (no 73,6% 2020. gadā līdz 68,4% 2021. gadā).

Nabadzības risks pieauga starp 18-24 gadu vecuma iedzīvotājiem, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 19,7% (kopš 2020. gada pieaugums par 1,6 procentpunktiem). Nabadzības risks ir pieaudzis arī starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 15,1% (kopš 2020. gada pieaugums par 2,5 procentpunktiem). Savukārt nabadzības risks nav būtiski mainījies starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem (11,7% 2020. gadā un 12,1% 2021. gadā) un starp diviem pieaugušajiem un trim un vairāk bērniem (16,5% 2020. gadā un 17,1% 2021. gadā).

Latvija joprojām pēdējā Baltijas valstīs un atpaliek no ES vidējā rādītāja

Lai arī situācija Latvijā no gada uz gadu uzlabojas, joprojām nabadzības riska rādītājā atpaliekam gan no mūsu kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas -, gan Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja. "Eurostat" analizējis ES statistiku par [iedzīvotāju] ienākumiem un dzīves apstākļiem 2021. gadā, un tā rāda – viens no katriem pieciem ES iedzīvotājiem ir pakļauts nabadzībai vai sociālās atstumtības riskam. Vidēji Eiropas Savienībā tie ir 21,7% jeb aptuveni 95,4 miljoni iedzīvotāju.

Visvairāk nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ES pakļautas ir sievietes – 22,7%, jauni pieaugušie vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 27,3%, cilvēki ar zemu izglītības līmeni – 34,8%, un bezdarbnieki – 64,5%.

Mazāk skartie ir vīrieši (20,7%), cilvēki pusmūžā vai virs 65 gadu vecuma (19,6%), ar vidējo (19,8%) vai augstāko izglītību (10,3%) un nodarbinātie (11,1%).

Tāpat apkopotie dati rāda, ka vairāk nekā viena piektā daļa jeb 22,5% ES iedzīvotāju, kuru mājsaimniecībā ir apgādājami bērni, 2021. gadā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Mājsaimniecībā bez apgādājamiem bērniem šis risks bija nedaudz mazāks – 20,9%.

"Eurostat" arī atzīmē, ka nabadzības un sociālās atstumtības risks dažādās ES valstīs bijis ļoti atšķirīgs. Visvairāk iedzīvotāju šim riskam pakļauti Rumānijā – 34,4%, pēc tam seko Bulgārija ar 31,7%, bet Top3 noslēdz Grieķija ar 28,3%. Savukārt vismazākais riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bijis Somijā, Slovēnijā un Čehijā, kur riska grupā esošo skaits ir zem 15%.

Precīzu procentlikmi pretim Latvijai "Eurostat" nav nolicis, taču noprotams, ka Eiropas dati ir drūmāki nekā CSP apkopotie  – "Eurostat" lēš, ka Latvijā nabadzības un sociālās atstmtības riskam pakļauti vairāk nekā 25% iedzīvotāju, tādējādi ierindojot mūs Top5 riskam pakļautāko valstu vidū. Mūsu kaimiņvalsts Lietuva ieņem "godalgoto" 7. vietu ar nedaudz zem 25 riska procentpunktiem, bet Igaunija atrodas 9. vietā – tieši virs ES vidējā rādītāja, sasniedzot aptuveni 22% riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru.

Iedzīvotāju atbalsta pasākumi palīdz mazināt nabadzības risku

2021. gadā Latvijā nabadzības riska samazinājumu sekmēja valsts atbalsts neizsargātākajām iedzīvotāju grupām (palielināts minimālā ienākuma līmenis trūcīgām mājsaimniecībām, paaugstināta minimālā vecuma pensija u. c. atbalsta pasākumi), kā arī papildus atbalsts saistībā ar Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumiem (mājsaimniecībām ar bērniem par katru bērnu vienreizējs atbalsta maksājums 500 eiro apmērā, senioriem un personām ar invaliditāti vienreizējs atbalsta maksājums 200 eiro apmērā un 20 eiro ikmēneša maksājums senioriem, kuriem bija vismaz 60 gadi un kuri bija veikuši pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju).

Nabadzības riska mazināšanā arvien lielāka loma bija sociālajiem transfertiem, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām.  2021. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 18,2 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tai skaitā, neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,7 % iedzīvotāju. 2020. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,1 procentpunktu,  2019. gadā – par 16,8 procentpunktiem un 2018. gadā – 16,4 procentpunktiem.