Nākamgad varētu atcelt virkni nodokļu atvieglinājumu

Tas gan nenozīmē, ka valsts būtu gatava atgriezties pie situācijas, kad paši bagātākie nodokļos maksā vismazāk – nodoklis tikšot nevis atmests, bet reformēts. Turklāt tā ir tikai viena no aptuveni 80 ierosmēm nākamā gada valsts budžetam, kuras otrdien skatīja valdība.

Oficiāli uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta izveides, valdība otrdien aiz slēgtām durvīm skatīja aptuveni Finanšu ministrijas priekšlikumus par fiskālās telpas izveidi. Citiem vārdiem – valdība sprieda, kur ņemt naudu. Uzreiz pēc sēdes, premjers atzina – viens no pirmajiem avotiem, kur naudu meklēs, būs dažādi nodokļu atvieglinājumi. Precīzāk – to atcelšana.

Publiskajā telpā jau izskanējis konflikts starp Finanšu un Veselības ministrijām jautājumā par samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi bezrecepšu medikamentiem kā deguna pilieni un pretdrudža zāles. Līdz šim nodokļa likme bija 12% parastā 21% vietā. Finanšu ministrija grib nodokļu atvieglinājumu atcelt, tādējādi budžetā iegūstot papildus 6 miljonus eiro. Veselības ministrija tam nepiekrita un šoreiz cīņā uzvarēja.

Frontes līnijas cīņā par nākamā gada budžetu iezīmēt sākušas arī arodbiedrības un uzņēmēju organizācijas, kuras vakar paziņoja – viena no to galvenajām prioritātēm būs solidaritātes nodokļa atcelšana. "Darba devēju organizācijas uzskata, ka solidaritātes nodoklis noteikti ir jāatceļ, tā ir ļoti liela kļūda, kas mazina mūsu valsts konkurētspēju augstas pievienotās vērtības sektoros," pauda Leiškalns.

Solidaritātes nodoklis tika ieviests šogad, lai novērstu absurdo situāciju, ka cilvēki, kuri mēnesī pelnī vairāk nekā 4000 eiro nodokļos maksā proporcionāli mazāk. Tāda kārtība bija izveidojusies nosakot tā dēvētos pabalstu griestus – slieksni virs kura sociālās iemaksas no cilvēka algas netika ieturētas. Šis slieksnis savukārt bija ieviests, lai novērstu situācijas, kad dažs labs baņķieris tā dēvētajā māmiņalgā no valsts saņēma vairāk nekā 10 000 latu. Pilnīga atteikšanās no solidaritātes nodokļa ir mazticama – tā nozīmētu 40 miljonu eiro robu valsts budžetā. Tomēr Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka nodokļa pretinieki mierā neliksies, tādēļ nāksies meklēt kompromisu, kā šo pašu summu no šiem pašiem cilvēkiem tomēr iekasēt.

Starp citām šodien valdības izskatītajām ierosmēm bija arī, piemēram, patentmaksas ieviešana taksometriem, transportlīdzekļa reģistrācijas nodevas atcelšana un citi, kopā aptuveni 80 priekšlikumi.

Video