Nāvējošais garais klepus Latvijā. Šogad tūkstoš saslimušu bērnu, miris zīdainis

"Klepus lēkmes ir smagas. Bērns nevar ievilkt elpu, klepo līdz vemšanai, kļūst sarkans. Mēdz būt elpas aiztures epizodes, nespējot ievilkt elpu," garā klepus pacientu stāvokli, tiem nonākot stacionārā, raksturo Jēkabpils reģionālās slimnīcas bērnu ārste Aija Briška. Klepus lēkmēm esot raksturīgi noritēt naktīs.

Jau vasarā Jēkabpils slimnīcas mediķi raizējušies: kopš gada sākuma aizvien pieaug garā klepus pacientu skaits, tā liecināja ģimenes ārstu sniegtās ziņas. Līdz slimnīcai gada siltajos mēnešos pacienti gan nenonāca.

Pavisam citādi bija rudenī, kad stacionārā vienlaikus nokļuva trīs ar garo klepu sasirguši bērni. Viens no tiem zīdainītis, pārējiem diviem – divi un astoņi gadi. Tikai viens bērns  bija vakcinēts pret infekcijas slimību. Turklāt ģimenes ārstu uzraudzībā tai pat laikā bija pat vairāki desmiti garā klepus pacientu, liecināja pediatrei sniegtās ziņas. Briška norāda, ka garajam klepum raksturīgi saslimšanas viļņi, iepriekšējais piedzīvots pirms četriem pieciem gadiem. Taču toreiz neviens mazais pacients slimnīcā nebija nonācis.

Strauji pieaug slimotāju skaits

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati par 2024. gadu, līdz 30 septembrim, rāda – Latvijā ar garo klepu slimojuši 1203 bērni. Viņu vidū arī 43 zīdaiņi, līdz 11 mēnešus veci. Kopumā valstī šogad reģistrēti jau 2517 garā klepus saslimšanas gadījumu.

Un tas ir milzu lēciens, ja salīdzina ar statistiku pērn, kad garais klepus tika reģistrēts tikai vienam zīdainim un 39 bērniem vecumā no viena līdz 17 gadiem. Kopumā infekcija pērn tika apstiprināta vien 112 Latvijas iedzīvotāju. Svaigākie dati par rudeni liecina – septembrī vien bijuši 680 jauni garā klepus saslimšanas gadījumi.

Tiesa, arī iepriekš garā klepus vilnis Latvijā ir piedzīvots. Pēdējo reizi –  2019. gadā, kad valstī infekciju apstiprināja 720 iedzīvotājiem. No tiem 38 bija zīdaiņi, līdz 11 mēnešus veci, bet arī 357 bērni vecumā no viena līdz 17 gadiem. SPKC secināja, ka saslimstība ar garo klepu Latvijā 2019. gadā bijusi augstākā pēdējo 50 gadu laikā.

Šobrīd garā klepus saslimstības vilnis skar visu Eiropu. Visbiežāk slimo bērni un jaunāki pusaudži, arī zīdaiņi, kuri vēl pārāk jauni, lai saņemtu vakcinācijas kursu.

SPKC brīdina, ka tieši zīdaiņiem ir lielākais risks ar garo klepu saslimt smagi vai pat nomirt. Gandrīz visi nāves gadījumi, saslimstot ar garo klepu, šogad Eiropas Savienībā reģistrēti zīdaiņu vidū. Miruši bērni, kuri jaunāki par trim mēnešiem.

Visneaizsargātākie – līdz pusgadu veci zīdaiņi

Šāds gadījums arī Bērnu slimnīcai. Tur šogad mira zīdainis, kurš bija sasirdzis ar garo klepu un vēl nebija sasniedzis vakcinācijas vecumu, proti, divus mēnešus.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) komunikācijas daļas pārstāve Ilze Olšteina portālam "tv3.lv" teic, ka arī patlaban stacionārā ir viens garā klepus pacients. Pieaugumu slimnīca gan neizjūt, par uzliesmojumu arī runāt nevarot, tomēr no viena līdz divi pacienti slimnīcas ārstu uzraudzībā esot nepārtraukti.

Saslimšanas izpausmes no bērna uz bērnu var atšķirties, teic Bērnu slimnīcas infektoloģe Liene Čupāne. Lielākoties stacionārā nonāk nevakcinētie bērni, vai arī tā nav pilnīga. Atlabšana ilgst apmēram nedēļu. "Raksturīgas klepus lēkmes, kuru laikā samazinās skābekļa daudzums. Bērns piesarkst, cenšas ievilkt elpu, un tas rada svilpjošu skaņu – it kā bērns smaktu," slimības izpausmes raksturo speciāliste. "Lēkmes var provocēt klepu, un tās norit kā dienā, tā arī naktī."

Turklāt zīdaiņiem dažkārt novēro izmaiņas asins ainā, tās liecina par ļaundabīgu garā klepus norisi, vērš uzmanību pediatre. Tādos gadījumos nepieciešama papildu ārstēšana slimnīcā. Čupāne skaidro, ka garo klepu ārstē ar antibiotikām, kas iedarbojas uz tā izraisītāju – baktēriju. Klepošanu gan izraisa baktērijas izdalītie toksīni. Un pret tiem medikamentu nav.

Pat ja zīdainim divu mēnešu vecumā veic vakcināciju pret garo klepu saskaņā ar kalendāru, viņš uzreiz neiegūst imunitāti pret saslimšanu, skaidro Čupāne. "Ir nepieciešams laiks un atkārtotas vakcīnas devas, lai nodrošinātu optimālu aizsardzību," viņa norāda.

Mazuli, pirms viņš pats, pateicoties vakcīnām, sāk veidot aizsardzību, pirmajos sešos dzīves mēnešos var aizsargāt ar mammas saražotajām antivielām. Tās mazulis var uzņemt caur placentu, vēl esot mammas vēderā, ja grūtniecības laikā sieviete saņem poti pret infekciju.

Pediatre piekrīt, ka līdz šim Latvijā nav bijis izplatīti grūtniecēm saņem garā klepus vakcīnu, taču vienlaikus atgādina – šobrīd tā ir bezmaksas. Informēt sievietes par šo iespēju ir kā ģimenes ārstu, tā arī grūtnieces aprūpē iesaistīto mediķu pienākums.

Nevar atstāt bez ievērības

Fakts, ka šobrīd infekcija Latvijā izplatīta, Čupānes ieskatā, nav nekas neparasts. Garā klepus izplatībai raksturīgs viļņveidīgums – ik pa pieciem līdz septiņiem gadiem. Ārste gan ir pārliecināta, ka vairākums vakcinēto bērnu slimību ārstē mājās, un slimnīcā nenonāk.  "Mums ir svarīgi pasargāt no saslimšanas zīdaiņus un citas riska grupas, kā grūtnieces, seniorus, cilvēkus ar novājinātu imunitāti," norāda Čupāne, piebilstot, ka iepriekšējā vilnī infekciju galvenokārt izplatīja pusaudži. Poti pret infekciju patlaban Latvijā bez maksas var saņemt arī 14 gadu vecumā.

Vaicāta, kā var atšķirt garā klepus infekciju no citām saslimšanām, Čupāne norāda – simptomi ir līdzīgi. Var būt nedaudz paaugstināta temperatūra, nelielas iesnas, taču raksturīgākā iezīme – klepus lēkmes. Ja vecākiem ir aizdomas par bērna saslimšanu ar garo klepu, Briška un Čupāne aicina vērsties pie ģimenes ārsta, veikt izmeklējumus. Saslimušajam ir būtiski uzsākt terapiju pirmo trīs nedēļu laikā, lai neizplatītu infekciju.

Vecāki nevakcinē bērnus

Straujais garā klepus saslimšanas gadījumu skaita pieaugums Latvijā norit vienlaikus ar tendenci – vecākiem izvēlēties atvases nevakcinēt pret bīstamajām infekcijas slimībām, tā liecina SPKC apkopotie dati. Par to raizējas mediķi, un arī Jēkabpilī – tur novērots, ka ģimenes ārstu praksēs pieaug nevakcinēto bērnu skaits.

Garā klepus balstvakcīnu septiņu gadu vecumā Latvijā pērn nebija saņēmuši 16% bērnu jeb 16 bērni no 100, liecina SPKC informācija. Savukārt 14 gadu vecuma grupā nevakcinēto īpatsvars vēl lielāks – katram piektajam Latvijas pusaudzim nav bijusi pote pret garo klepu.

Jēkabpils slimnīcas pediatri priecājas, ka smagā saslimšanas pieredze vecākiem likusi pārdomāt savu izvēli. No ģimenes ārstiem saņemtas ziņas – vecāki apsver iespēju vakcinēt bērnus pret garo klepu. Un arī slimnīcas palātās Zemgales mazpilsētā neviens mazais garā klepus pacients patlaban neārstējas. Taču Briška gan bilst – šogad Latvijā izplatījies ne tikai garais klepus, bet arī mikoplazma – baktērija, kas izraisa mokošu, ieilgušu klepu, arī pneimoniju.