Ne visas skolas atsaucīgas militārajai izglītībai, dažas izrāda pretdarbību
Vairāk nekā 25 tūkstoši jauniešu vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs no pirmā septembra apgūst valsts aizsardzības mācību. Ar kādiem rezultātiem beigsies pirmais mācību gads, kad 10. un 11. klašu skolēniem militāro pamatprasmju apgūšana ir obligāta?
Īstenojot valsts aizsardzības mācību programmu, skolām izaicinājums bijis salāgot to ar esošos mācību programmu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Jaunsardzes centra direktors Valsts Āboliņš.
"Es domāju, ka mācību gads noslēgsies sekmīgi. Valsts aizsardzības mācības programma būs aprobēta pilnīgi visās skolās, šobrīd mums ir 274 skolas," teica Āboliņš.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka ceturtdien notiks tikšanās ar mācību iestādēm, lai izvērtētu mācību gada rezultātus, kā arī izvērtētu iespējamās programmas attīstības vīzijas.
"Galvenais, protams, ka skolām izaicinājums ir salāgot valsts aizsardzības mācību un uzstādītās prasības ar esošo mācību programmu, un kā tas tiek plānots. Šī vienas diena mēnesī, kas tiek atvēlētā valsts aizsardzības mācībai, ir kaut kādā veidā jāieliek programmā, un tas reizēm mācību daļām skolās rada sarežģījumus, bet lielā vairumā skolas tiek ar to galā," teica Āboliņš.
Jaunsardzes centra direktors norādīja, ka lielākoties skolas ir ārkārtīgi atsaucīgas, bet "ir arī tādas, ka izrāda zināmā mērā pretdarbību."
"Ir atsevišķas skolas, ar kurām vairāk jāstrādā. Ir jāliek saprast, ka valsts aizsardzības mācība ir obligāts priekšmets mācību saturā, tā nekur nepazudīs vismaz pārskatāmā nākotnē, un skolām ar to nāksies sadzīvot," piebilda Āboliņš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
