Nereālā realitāte. Kā Latvijā desmit dienas pastāvēja Čornobiļas atomreaktors

Kad kolēģe vaicāja, vai vēlos doties uz Čornobiļu, manas pirmās bažas bija ne par Ukrainā arvien notiekošo karu, bet manām neesošajām krievu valodas zināšanām. Galu galā izrādījās, ka "Čornobiļa", uz kuru jādodas, ir vietējā – Rīgas otrā termoelektrocentrāle jeb TEC-2. Tiesa, uzreiz atzīšos – lai arī šī bija gandrīz "’vienreiz mūžā’’ iespēja, mani vairāk aizrāva sarunas ar centrālē satiktajiem ukraiņiem. Un patiesībā joprojām apšaubu, vai tā maz bija īstenība.

7 komentāri

Vecis

23.02.2023 12:57

Tad Volodimirs vai Volodomirs? Slikta valoda autorei.

0 0 0

Ziņot

Atbildēt
tā ir

08.02.2023 13:34

Ar interesi izlasīju.

0 0 0

Ziņot

Atbildēt
Bet

08.02.2023 13:28

Rīgas ostā taču ir milzīga Krievijas amonija salpetra noliktava. Tas salpetris niknāks par trotilu. Mārupē krievu diversanti pastrādāja.

0 0 0

Ziņot

Atbildēt
lasītājs

08.02.2023 11:40

Ļoti labs, aizraujošs materiāls - ar nepacietību gaidu seriālu. Paldies autoram!

0 0 0

Ziņot

Atbildēt
nu ja

08.02.2023 11:02

mums jau tautas teātra izrādes ar falšām dekoracijām ir kļuvis par standartu

0 0 0

Ziņot

Atbildēt
Lāčplēsis

08.02.2023 10:45

Ko vēl tautai uzceps rakstnieki,var par pampersiem, pirmajiem pavasara zvirbuļiem,valsts labos darbus tautas labā utt.

0 0 0

Ziņot

Atbildēt
Kā tad

08.02.2023 09:58

Autorei: tu pārāk nesatraucies par savām neesošajām krievu valodas zināšanām. Tev viss vēl priekšā, sāc vispirms ar dzimto valodu. Kad tā būs apgūta, ķeries pie nākamās. Par šitādu sacerējumu māte mani 6. klasē būtu vismaz bez saldējuma atstājusi. Un, protams, sacerējums būtu jāpārraksta.

0 0 0

Ziņot

Atbildēt