No cukura atkarībniekiem līdz "okupeklim" – kas Latvijas sabiedrībai naktīs neļauj gulēt

Nepatika pret tā saukto "Uzvaras" pieminekli Latvijas sabiedrībā ir tēma, kas jau kopš tā uzcelšanas 1985. gadā atgriezusies ar nesatricināmu regularitāti, bet tikai Krievijas iebrukums Ukrainā Saeimai un Rīgas domei deva drosmi šo jautājumu atrisināt reizi par visām reizēm.

Sabiedrības līdzdalības platformā "’ManaBalss.lv’’ centieni atbrīvoties no šīs padomju liecības ilgst kopš vietnes izveidošanas – vismaz desmit gadu garumā. Šogad vien publicētas vēl četras iniciatīvas, kas saistītas ar Uzvaras parku Rīgā, bet 24 saņēma atteikumu.

Kā "’tv3.lv’’ skaidro organizācijas "’ManaBalss.lv’’ komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis, noraidīt nākas tās iniciatīvas, kas "dublē jau iesniegtās, ieslīgst pārliekās tehniskās detaļās vai ir nepārprotami dusmu, naida un citu frustrāciju izraisītas idejas". Turklāt dalījums nebūt nav etnisks – ir pret pieminekli un sovjetiski noskaņoti krievi, un ir latvieši, kuri kategoriski pieprasa likt to mierā. Lieki piebilst – prokremliskie priekšlikumi šai platformā tiek noraidīti jau saknē.

Tā nu kontroles "sietam" šogad cauri tikušas šādas ar Uzvaras parku saistītas iniciatīvas:

• "’Par atbrīvošanos no padomju laika ideoloģiskā mantojuma – pieminekļiem un piemiņas zīmēm’’;
• "Atklāto peldbaseinu "uzvaras" pieminekļa vietā";
• "Atjaunot vēsturisko uzvaras laukumu kā brīvības parku";
• "Izveidot fotoizstādi uzvaras parkā par Krievijas veiktā kara postījumiem Ukrainā", kuru Rīgas dome jau ir atbalstījusi.

Bet interesanti palūkoties, kādi panākumi bijuši iepriekšējiem mēģinājumiem atbrīvoties no "okupeļa". Tās jau kopš 2012. gada centušās panākt to, ko pasteidzināja pati Krievija ar Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavošanu, – padomju armiju slavinošā simbola demontāžu. Pirms desmit gadiem tik drosmīgs priekšlikums kā "Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana" gan likumdevēju atbalstu neguva.

Parakstus vāca un līdz Saeimai šī iniciatīva ceļoja četrus gadus, lai 2016. gada 8. septembrī kolektīvais iesniegums tiktu noraidīts.

Ne tik populārs tai pašā 2016. gadā bija ierosinājums Uzvaras parkā izvietot izglītojošus, uz vēsturiskiem faktiem balstītus plakātus, kas vajadzīgo 10 000 parakstu slieksni tā arī nesasniedza.

Savukārt 2017. gada iniciatīva, kas tieši un bez aplinkiem pieprasīja pieminekļa demontāžu, pamatojot to ar PSRS "atbrīvotāju" pastrādātajiem noziegumiem, atbalstu guva vien šogad, un to pasteidzināja pati Krievija, uzsākot Ukrainas civiliedzīvotāju masveida spīdzināšanu un slepkavošanu. Tādējādi šis kolektīvais iesniegums atbalstu Rīgas domē un Saeimā guvis vien piecus gadus pēc tā iesniegšanas.

Naktīs neļauj gulēt

Ne visi kolektīvie iesniegumi tomēr liekami "vienā maisā".  Starp tēmām, kas nodarbina cilvēku prātus, arī centieni panākt īsāku darba nedēļu, cukuru iekļaut atkarību izraisošu vielu sarakstā, kā arī pavisam konkrētu iestāžu uzlabojumi, piemēram, futbola laukuma seguma atjaunošana Rīgas Teikas vidusskolā.

Popularitāte un panākumi savākt nepieciešamo parakstu skaitu, attiecīgi, tikpat dažādi kā pašas iniciatīvas, bet "’ManaBalss.lv’’ pārstāvis "tv3.lv" skaidro, kāpēc ir tik svarīgi ikvienam pilsonim dot iespēju izteikties un cīnīties par sev svarīgo.

Didzis Meļķis

"’ManaBalss.lv’’ komunikācijas vadītājs

"Tai nopietnībai nav jābūt vienlīdzīgai. Galvenais, ka vēlme ir leģitīma un skaidri izteikta. Kas vienam šķiet sviests, citam ir aktuāli, un vēlās nakts stundās viņš domā par to. Ir ļoti specifiskas, nozarei saistošas iniciatīvas par būvinženieru kvalitātes uzraudzību vai par smagās tehnikas vadītājiem – operatoriem. Ir ļoti maza iespēja, ka tās savāks 10 000 parakstu, bet tajā nozarē, industrijā tas ir svarīgi."

Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kur darbojas kolektīvo iesniegumu process. Sistēma ir izteikti horizontāla, dodot iespēju ikvienam pilsonim, un sabiedrība šādi ir gatava pašorganizēties.

Tomēr jāpieskata, lai platforma nekļūtu par sava veida "zibens novedēju". Covid-19 pandēmijas laikā pieaugošā spriedze un neapmierinātība ar valdību lauzās ārā arvien agresīvākos iesniegumos, atceras Meļķis. Tur autoriem palīgā nāca "’ManaBalss.lv’’, nogludinot formulējumus, izņemot laukā emocijas un tikai tad ļaujot tās publicēt.

Šobrīd Krievijas uzsāktā kara dēļ trešā daļa no visām jaunajām iniciatīvām ir saistīta tieši ar Ukrainā notiekošo. "Tās nav izteikti agresīvas, bet ir jūtams, ka cilvēki mēģina lietot manipulācijas," par aizkadra darbu saka Meļķis.

Vai ieklausās?

Iesnieguma publicēšana gan ir tikai sākums. Būtiski – kas ar to notiek tālāk.

Pēc "’tv3.lv’’ lūguma apkopotie dati liecina, ka 11 gadu laikā kopumā valstī atbalstu guvušas 54 iniciatīvas, no kurām 21 pārņemta proaktīvi, proti, atbalstīta pat vēl pirms iesniegšanas Saeimā. Vēl 14 atbalstītas pašvaldībās, bet viena – par kredīta maksājumu atlikšanu – arī privātajā sektorā.

Pilsoniskās apziņas veidošanai tas nozīmē daudz, uzskata organizācijā "’ManaBalss.lv’’. Turklāt atbalsts iesniegumiem šo gadu laikā saņemts no dažādiem politiķiem un valdošo koalīciju kombinācijām, kas liecina par procesa caurspīdīgumu.

Liels gan ir arī noraidīto kolektīvo iesniegumu skaits – 38 atteikumu saņēmuši Saeimā, 16 – pašvaldībās. Vēl vairāki desmiti ir darba procesā ministrijās un novados.

Par spīti neveiksmēm darbs turpinās, cerot pārvarēt lielāko no izaicinājumiem – politiski un sabiedriski pasīvo iedzīvotāju iesaisti pilsoniskajās aktivitātēs.