No šoka, nolieguma, izbrīna līdz atzīšanai. "Čekas maisos" atrodami sabiedrībā zināmu cilvēku vārdi

Reģistrējoties Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā, iespējams aplūkot ieskenētas čekas aģentu kartītes. Tajās fiksēti ap 4500 iespējamo VDK aģentu. Kartītēs atrodami daudzu sabiedrībā labi zināmu cilvēku vārdi, tostarp no akadēmiskās vides, mākslas un kultūras jomām, baznīcas aprindām, kā arī vairāki politiķi un Atmodas laika līderi.

Kartītēs lasāmi, piemēram, gleznotāju Maijas Tabakas un Alekseja Naumova, vēsturnieka Antonija Zundas, publicista Daiņa Lemešonoka, mūziķu Aivara Brīzes un Aināra Ašmaņa vārdi.

Tāpat kartītēs var lasīt bijušā Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora Rolanda Tjarves, kā arī leģendārā televīzijas radījuma "Labvakar" vadītāju Edvīna Inkēna, Ojāra Rubeņaun Jāņa Šipkēvica vārdus.

Kartītēs figurē arī politiķis un diriģents Arvīds Platpers, bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis un Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Tomēr vidējais čekas aģents atspoguļojis tā brīža Latvijas sabiedrības sastāvu, tas nozīmē, ka starp aģentiem ir daudzi pārsvarā sabiedrībā maz zināmi cilvēki. Visticamāk, katrs no aģentiem, kas atrodas kartotēkā, vismaz kādu ziņojumu ir rakstījis, tomēr pateikt, vai kāds šīs rīcības rezultātā ir cietis, varēs tikai pēc katra individuāla gadījuma izpētes, – tā LNT Ziņām norādīja pētnieks Ojārs Stepens.

Ojārs Stepens

Publiskās atmiņas centra pētnieks

Varbūt kāds arī ir balts un pūkains, bet problēma ir tā, ka mums pašlaik ir pieejams tikai šis materiāls, mums būtībā ir katras gadījums jāpēta atsevišķi, bet tie ir tūkstoši. Tas reāli nozīmē, tas nav gads, divi, desmit, vairāki. Pie tam, nav garantēts rezultāts, ka katru gadījumu varēs izpētīt – ne tikai tāpēc, ka miris, negribēs runāt, neatcerēsies, mēs nevaram prognozēt, ka izdosies nosegt pilnīgi visus – kas un kāpēc.

Kopumā arhīvs publicējis aģentūras alfabētisko un statistisko kartotēku, kā arī ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku. Tāpat publicēti Komunistiskās partijas Centrālās komitejas dokumenti, piemēram, sēžu protokoli un stenogrammas, kā arī čekas darbinieku telefongrāmata. Pateikt to, vai cilvēks tik tiešām ir bijis čekas aģents, šobrīd var tikai tiesa, un kartīte pati par sevi ne par ko neliecina.

Atsevišķi cilvēki, kuru vārdi atrodami kartītēs, jau tiesājušies un pārsvarā viņu sadarbība ar čeku nav pierādīta.

Daudzu VDK kartotēkā atrodamo cilvēku tālruņi ceturtdien klusē. Taču LNT Ziņām ar dažiem sazināties tomēr izdevies. No šoka, nolieguma, izbrīna līdz atzīšanai, ka kartotēkā minētie tiešām ir viņi.

"Man tas ir liels pārsteigums, mani nekad neviens nav vervējis. Neesmu arī nekad ne ziņojis, ne arī darījis un tamlīdzīgi… Ko es varu apstrīdēt? Es nezinu. Man tas tiešām ir pārsteigums. Ne mani kāds ir vervējis. Es tajā laikā – 1985. gadā – biju fakultātes dekāns, tā kā es būtu labi atcerējies," LNT Ziņām norādīja Zunda.

Savukārt Platpers norādīja: "2005. gadā es pārdzīvoju to šoku, kad es kartotēkā. Tad notika tiesa, tas bija saistībā ar to, ka es pretendēju kā deputāts uz Ķekavas domes. Un tad bija tiesa. Ja ir kādi jautājumi, tad meklējiet tiesā spriedumu. Es otrreiz negribu ne komentēt, ne runāt neko. Noskaidrojās, ka man nekāda sakara nav ar "Drošības komiteju" un – kā tā kartīte nokļuvusi ir, es otrreiz vairs runāt par to vienkārši negribu."

Tikmēr Lemešonoks LNT Ziņām pauda: "90-to gadu sākumā es esmu pietiekami daudz izstāstījis, tā attieksme toreiz bija ļoti saprotoša, un es nezinu, ko es varētu tagad teikt."

Vaicāts, vai var pastāstīt, kādos apstākļos tika savervēts, Lemešonoks norāda: "Stulbs students no laukiem nespēju pievaldīt mēli. Rīgas gaisā apreiba galviņa. Par daudz varens sajutos. Un tad tika man paskaidrots, – ja cilvēks tā uzvedās, tad nav cienīgs būt komjaunietis, godīgs padomju students un apmēram tā."