Nodokļu nemaksātājiem tomēr pienāksies arī onkoloģiskā ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika
No nākamā gada diezgan radikāli mainīsies valsts apmaksātu ārstniecības pakalpojumu sniegšana.
Janvārī sāks darboties valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma. Tas nozīmē, ka nodokļu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt daudzus pakalpojumus. Neatliekamo palīdzību un ģimenes ārsta aprūpi gan arī turpmāk nodrošinās visiem.
No nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti un būs pieejami divos grozos, – pamata un pilnajā grozā. Tā dēvēto pamata grozu varēs saņemt arī sociālo iemaksu neveicēji. Ministrija nupat to papildinājusi ar punktu, ka nodokļu nemaksātājiem tomēr pienāksies arī onkoloģisko saslimšanu ārstēšana un sirds un asinsvadu slimību diagnostikas.
Pamatgrozā būs arī iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, vēža pārbaude, ģimenes ārsta aprūpe, kā arī kompensējamās zāles cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS un tuberkulozi.
Video: Kā nākamgad mainīsies valsts apmaksātu ārstniecības pakalpojumu sniegšana?
Pilnais grozs būs krietni plašāks, un tas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, piemēram, pensionāriem un bērniem, legālajiem darba ņēmējiem un cilvēkiem, kuri paši būs maksājuši sociālās iemaksas. Tajā būs iekļauta primārā aprūpe, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija un virkne citu pakalpojumu.
Arī man šī ir duāla sajūta, runājot par šiem groziem. No vienas puses, kā ārstam man gribas sniegt visiem visu un uzreiz, bet kā atbildīgajai šīs valdības ministrei šis kompromiss mums ir ļāvis panākt to, ka veselības aprūpes finansējums pakāpeniski sāk stabilizēties un ka pacientiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem iespēja nokļūt pie ārsta kļūst ātrāka, un visiem nozarē strādājošiem pieaug atalgojums.
Cilvēki, kuri neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošināti no valsts puses, paši varēs maksāt par savu veselības apdrošināšanu. Par nākamo gadu – 51 eiro, 2019. gadā – 154 eiro, bet 2020. gadā – 258 eiro. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt septembrī. Tomēr ir skaidrs, ka ne visi varēs atļauties tam atvēlēt naudu, un viņiem pieeja veselības aprūpei varētu būt apgrūtināta.
Riska zonā varētu būt cilvēki ar maziem ieņēmumiem, kas nav reģistrējušies kā bezdarbnieki, un viņu atalgojums ir ļoti mazs, un viņi šobrīd ir pelēkajā zonā, tātad aplokšņu algas, bet šis atalgojums vienalga ir mazs, un šī summa viņiem tad ir par lielu. Tas mans uztraukums ir par 30 000 vai 40 000 iedzīvotāju.
Nav izslēgts, ka neapdrošinātie cilvēki nepieciešamības gadījumā labāk samaksās pārdesmit eiro par vizīti pie speciālista nekā veiks brīvprātīgo gada iemaksu, kas ir lielāka summa.
Čakša norāda: "Tā ir tāda īstermiņa domāšana, es teiktu, – jā par vienu vizīti viņam noteikti sanāks lētāk, bet, ja mēs skatāmies ilgtermiņā, tad ārstēšanas kopējās izmaksas var būt krietni, krietni dārgākas."
Tiesa, arī turpmāk par visiem valsts pakalpojumiem būs jāturpina maksāt arī līdzmaksājumi, kā tas bijis līdz šim, piemēram, pie ģimenes ārsta. Abu grozu saturs līdz septembrim vēl jāapstiprina valdībai. Paralēli notiek darbs pie 17 dažādu datubāžu sistēmu savienošanas, kur būs apkopota aktuālā informācija par to, kāds grozs un pakalpojumi cilvēkam pienākas. Čakša sola, ka jaunā sistēma nebūs e-veselība "divi". Tā strādāšot efektīvi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
