Nodokļu sloga ziņā Latvija joprojām pirmajā vietā Baltijā

"Swedbank" salīdzinājusi darbaspēka nodokļu sloga atšķirības Baltijas valstīs. Atklājies, ka, saņemot vienādu algu "uz papīra", pēc nodokļu nomaksas visvairāk "uz rokas" paliek igauņiem, kam seko lietuvieši. Latvijā lielākais klupšanas akmens ir neapliekamais minimums.

Valdība par pērnā gada lielāko veikumu uzskata smagās debatēs izcīnīto nodokļu reformu, kas stājās spēkā no šā gada. Tā sola darbaspēka nodokļa sloga samazinājumu, un rezultātā – vairāk naudas iedzīvotāju maciņos. Tomēr, uzlabojumus salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, izrādās, ka priekšā viņiem neesam tikuši – pie vienādas algas "uz papīra" – leiši un igauņi "uz rokas" aizvien saņem vairāk.

Latvija nav vienīgā, kas veikusi reformas nodokļu sistēmā, arī kaimiņi nav sēdējuši rokas klēpī salikuši un uz priekšu gājuši straujākiem soļiem. Lielākais klupšanas akmens mums ir neapliekamais minimums. Lietuvā un Igaunijā tas ir divas reizes augstāks, vienlaikus – Latvijā ir Baltijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.

Visticamāk, tuvāko gadu laikā valdība nodokļu politikai klāt neķersies, kas nozīmē, ka arī izlīdzināt atšķirības ar kaimiņiem nevarēs. Valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS), kurš šonedēļ atskaitījās par savas premjerēšanas diviem gadiem, komentējot nodokļu sloga atškirības Baltijā, nepieciešamību ko radikāli mainīt apšauba.

"Swedbank" aplēses liecina, ka salīdzinoši mazāks nodokļu slogs Latvijā ir cilvēkiem ar apgādāmajiem, turklāt, jo vairāk bērnu strādājošajam ir, jo arī ikmēneša ienākumi "uz rokas" ir lielāki.