"Es esmu tēvs, es esmu profesors, es tirgū esmu pircējs, es esmu prezidentes vīrs," tā reiz teicis eksprezidentes Vairas Vīķes Freibergas vīrs Imants Freibergs.
Viņš ceturtdien, 1. janvārī, devies mūžībā. Imants Freibergs bija datorzinātnieks, ilggadējs profesors, viens no latviešu dainu digitalizācijas aizsācējiem, kā arī Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes – Freibergas dzīvesbiedrs.
"Man jāsaka, ka Imants Freibergs ir devies tādā pelnītā debesu atpūtā, jo viņš ir pavadījis krietnu bagātu mūžu un viņš ir darījis visu to labāko, ko var."
Imants Freibergs dzimis 1934. gada 12. martā Valmierā. Bērnību līdz desmit gadu vecumam viņš pavadīja Jelgavā un Rīgā, taču Otrā pasaules kara noslēgumā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās. Pirmos pēckara gadus Freibergu ģimene pavadīja bēgļu nometnēs Vācijā, pēc tam Francijā, bet vēlāk pārcēlās uz Kanādu, kur studēja inženierzinātnes Toronto Universitātē, un tur arī iepazinies ar savu nākamo dzīvesbiedri – Vairu Vīķi – Freibergu.
Imants Freibergs bija atzīts datorzinātnieks un programminženierijas pētnieks. Viņš strādāja uzņēmumā IBM Monreālā, vēlāk pasniedza universitātēs Kanādā, Francijā un Lielbritānijā. 1999. gadā, pēc Vīķes-Freibergas ievēlēšanas Valsts prezidentes amatā, ģimene atgriezās uz dzīvi Latvijā. Vēlāk Imants Freibergs strādāja Latvijas Universitātē informācijas tehnoloģiju jomā, vadīja nozares asociāciju.
"Viņa paša moto, kā viņš autobiogrāfijā raksta – "Dari, kas jādara." – tā viņš to dzīvi, manuprāt, ir vadījis. Viņš ir kalpojis saviem zinātniskiem atklājumiem, viņš ir kalpojis ģimenei, viņš ir kalpojis prezidentei, un tāpat visai Latvijai dažādās jomās, jo šodien viņu varētu nosaukt par tādu kā novatoru un jaunatklājēju. Pasaules mēroga jaunatklājēju, jo tās idejas, ko viņš īstenoja dzīvē – Dainu digitalizāciju, patiesībā bija pasaules zinātnē, gan Dainu un folkloras pētniecībā starptautiski."
Kopā ar Vīķi-Freibergu viņš bija viens no pirmajiem, kas latvju dainu izpētē sāka izmantot datoru iespējas – ierosināja un virzīja vairāku latviešu dainu krājumu digitalizāciju, Dainu skapja materiālu ieskenēšanu, padarot tos pieejamus internetā gan folkloras pētniekiem, gan plašākai sabiedrībai. Tāpat viņš ir grāmatas Saules dainas līdzautors un Saules dainu indeksa autors, kā arī apbalvots ar pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
"Mans krusttēvs Imants Freibergs bija ļoti cilvēcīgs, un tāds ļoti jauks cilvēks, kurš man ir iemācījis ļoti daudz manā dzīvē. Skatoties arī šajās stundās, cik daudz cilvēku saka paldies, es redzu, ka viņš arī mani ietekmējis – ar to, ka viņš ir bijis ļoti daudz nevalstisko organizāciju aktīvists, vadītājs, iedvesmotājs un atbalstītājs. Viņš ir bijis ziedotājs, viņš ir bijis daudzu jauno studentu atbalstītājs. Es domāju, ka daudzi par viņu aizdomājas – bieži vien liela daļa no tām viņa darbībām nebija publiski redzams."
2024. gadā klajā nāca grāmata, kas veltīta Imanta Freiberga dzīvesgājumam – bēgļu gaitām, vairāk nekā piecdesmit gadiem svešumā un atgriešanās ceļam uz dzimteni.
"Tas, kas visus vieno, noteikti ir šīs atmiņas – viņa labestībā un ārkārtīgi izteiktā humora izjūta. Pat tādā brīdī, kad šķiet, ka ir saspringums un spriedze gaisā, vienmēr izrādījās, ka viņam kabatā ir kāds joks, ar kuru izlīdzināt šo te situāciju, un tādā veidā padarīt to vieglāku."
Imanta Freiberga dzīvē nozīmīgu vietu ieņēma tieši ģimene – viņi izaudzināja divus bērnus, meitu Indru un dēlu Kārli, un vēlāk ģimeni kuplināja arī mazbērni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
