Organizatori jubilejas Rīgas maratonu nodēvējuši par tautas sacensībām Latvijas "burbulī"
Organizatori 30. gadu jubilejas Rīgas maratonu nodēvējuši par tautas sacensībām Latvijas "burbulī", jo pandēmijas dēļ šogad klātienē maratonā varēs piedalīties tikai atsevišķi ārzemju atlēti, kuriem nepieciešams kvalificēties olimpiskajām spēlēm, bet pārējie būs vietējie, vēsta TV3 Ziņas.
Šogad pandēmijas dēļ pēdējais prestižais maratons ar plašu dalībnieku skaitu Eiropā tika aizvadīts februārī. Taču pēc vairāku mēnešu pauzes, sezona atsāksies jau pavisam drīz – 10. oktobrī – kad starta šāvienu dos 30. Rīgas maratonam.
"Zināmā mērā mums ir divi konfliktējoši izaicinājumi. No vienas puses, ir 30 gadi maratonam, tātad svētki, kas būtu pienācīgi jānosvin. Un, no otras puses, ir šī lielā atbildība, kas attiecas uz to, ka ir jāievēro visi drošības nosacījumi, lai mazinātu jebkādus Covid-19 riskus," atzina Rīgas maratona direktors Aigars Nords.
Organizatori lēš, ka šogad maratonā piedalīsies vismaz 15 000 skrējēju. Piesardzības apstākļos prestižo maratona distanci, kā arī pusmaratonu, desmit un sešu kilometru skrējienu, sportisti veiks svētdien, 11. oktobrī. Savukārt sestdien, 10. oktobrī, paredzēts skriešanas pasākums ģimenēm.
"Pirmo reizi es ar savu ģimeni skriešu 4,2 kilometrus garajā ģimenes skrējienā. Tas ir simbolisks skrējiens, kurā aicinu piedalīties visas Latvijas ģimenes. Ir ļoti svarīgi būt kopā, ne obligāti skriet, var iet, soļot," pauda leģendārā vieglatlētikas garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka.
Maratona norisē ņemti vērā epidemiologu ieteikumi. Starts, kas ierasti paredzēja masveidīgu kopā būšanu 11. novembra krastmalā, šogad tiks izkliedēts pie Brīvības pieminekļa.
"Starta zona tiks iekārtota tā, lai pēc iespējas mazāk laika pavadītu kopā, un tiks saskaldīts viļņos un koridoros tā, lai vienā vilnī nebūtu vairāk par 2500 cilvēku un vienā koridorā ne vairāk par 500 cilvēkiem. Tādā veidā mēs mēģināsim maksimāli minimizēt riskus," apliecināja Nords.
Savukārt finišs paredzēts 11. novembra krastmalā. Tāpat šogad nebūs skatītāju tribīņu un dažādu māksliniecisko aktivitāšu, lai nemudinātu cilvēkus skrējējiem sekot līdzi klātienē. Mantu glabātuves – nodrošinās vien maratona un pusmaratona veicējiem. Izmaiņas paredzētas arī dzirdināšanas punkta organizēšanā.
"Ja esat pieraduši redzēt skatus, kur dzirdināšanas punktā katrs paņem glāzi, kurā ir iepildīts ūdens vai enerģijas dzēriens, tad šogad visi ūdeņi, našķi, viss būs fasēts," skaidroja Nords.
Paredzams, ka šogad maratonā piedalīsies daudz mazāks ārzemju sportistu skaits. Taču plānots, ka vismaz 3000 skrējēju distanci veiks, izmantojot īpašo maratona lietotni. Ar tās palīdzību skrējienu iespējams veikt jebkur pasaulē, un iegūto rezultātu iekļaus maratona kopvērtējumā.
Attālinātie skrējēji gan nevarēs pretendēt uz godalgotām vietām. Savukārt klātienē maratonā varētu piedalīties tikai atsevišķi ārzemju atlēti, kuriem nepieciešams kvalificēties olimpiskajām spēlēm, tādēļ organizatori jubilejas maratonu jau nodēvējuši par tautas sacensībām Latvijas "burbulī".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
