Pacienti nomirst neatvadījušies. Pārmaiņām Veselības ministrijai vajag laiku un naudu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien kopā ar Veselības ministrijas (VM), Veselības inspekcijas (VI), universitāšu un dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pievērsās pacientu tiesību aizsargāšanas īstenošanai. Kā "’tv3.lv’’ skaidro komisijas pārstāve, 14. Saeimas deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV) šis jautājums aktualizēts ar mērķi atrast cēloņus tam, kādēļ ārstniecības iestādēs tiek pārkāptas pacientu tiesības, tostarp saņemta nepatīkama attieksme no medpersonāla un ārstēšanā pieļautas kļūdas, kas faktiski arī ir likuma pārkāpums.

Šis Saeimas sasaukums šo jautājumu vēl nebija aktualizējis, kā dēļ komisija nolēmusi tam pievērsties. Nepieciešamību pacientu tiesību aizstāvību izskatīt tagad pastiprinājuši arī pēdējā laikā arvien vairāk sociālajos tīklos saaktivizējušies iedzīvotāji, kuri dalās ar nepatīkamām pieredzēm, kad, piemēram, ārstniecības iestādē liegts atvadīties no neārstējami slima un mirstoša tuvinieka. Šādām situācijām nevajadzētu rasties.

Īsumā izklāstot komisijas sēdē runāto, Skujiņa-Rubene norāda – kopīgi secināts, ka pašreizējais Pacientu tiesību likums ir novecojis un nestrādā. Ar tādu redakciju, kādā tas ir šobrīd, pacientu tiesības aizstāvēt ir ļoti grūti, un tas būtu jāpadara saprotamāks gan pacientiem, gan ārstniecības personām. Nav arī vienotas sistēmas tam, kā informēt ārstniecības personālu par aktuālajām izmaiņām likumdošanā.

Tāpat pašlaik katra ārstniecības iestāde pati ir atbildīga par to, kā izturas pret pacientiem. Neviens cits tās īsti nekontrolē, kā dēļ radies iespaids, ka VI tikai vienkārši atrakstās ar vienveidīgām situāciju skaidrojuma vēstulēm, piemēram, samaksājot cietušajiem no Ārstniecības riska fona naudas, bet neizpētot, kā konkrēto problēmu varētu risināt kopumā.

Šādu situāciju par absurdu sēdē nosauca zvērināta advokāte, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena. Viņai nav izprotama situācija, kur ārstniecības iestādes ilgstoši un konsekventi neievēro pacientu tiesību likuma normas. Un ministrijas atbildība ir panākt, ka ārstniecības iestādes pilda likuma normas.

Kas vēl – pacientu tiesības patlaban tiek mācītas augstskolās un tālākizglītības kursos, taču nereti realitātē kurss tiek iziets tikai tādēļ, lai savāktu nepieciešamos kredītpunktus un varētu atjaunot savu ārstniecības sertifikātu, nevis pacientu tiesības patiešām arī apgūtu.

Ministrija pie priekšlikumiem strādā kopš pērnā gada

VM Tiesību aktu nodaļas vadītāja Kitija Kravale komisijas sēdē informēja, ka jau pērn izveidota darba grupa ar mērķi uzlabot pacientu tiesības, un patlaban darbs pie tā turpinās. Viens no priekšlikumiem bijis, ka tiklīdz pacients kādā ārstniecības iestādē saskaras ar konfliktsituāciju, viņam uzreiz jāvēršas veselības iestādē. Tomēr bieži vien pacienti nemaz nezina, kur un pie kā vērsties šādās iestādēs, tādēļ tām ir jāsniedz informācija arī par to, kur šādā situācijā vērsties.

Tāpat mēdz būt arī gadījumi, kad konfliktsituācija ir notikusi kādā reģionālajā ārstniecības iestādē, un pacients nevēlas risināt to, jo iestāde ir vienīgā, kas viņam pieejama tuvākajā rādiusā. Piemēram, šādos gadījumos pacients vēršas VI, un, ja tā viņu neapmierina, tad attiecīgi VM.

Inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte skaidroja, ka šādos gadījumos iestāde pieprasa skaidrojumu gan no pacientiem, gan arī no ārstniecības iestādēs, tomēr, viņas vērtējumā, pareizāk būtu sākotnēji izdiskutēt problēmu ar iestādi. Tādējādi būtu vieglāk strādāt un redzēt situācijas sākotnējo pozīciju.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju gan VI līdz šim izstrādātie priekšlikumi pacientu tiesību aizsardzības uzlabošanai nav sasnieguši.

Jāstrādā vairākos virzienos

Veselības ministres padomniece pacientu pieredzes jautājumos Vita Šteina informēja, ka ir vairāki virzieni, kādos var strādāt. Pirmais ir veikt pacientu pieredzes aptaujas, ko šobrīd ieviesušas aptuveni 20 ārstniecības iestādes Latvija, un tajās iekļauti jautājumi arī par pacientu drošību, kur viņi var uzrakstīt, ko piedzīvojuši. Rezultāti nonāk pie Slimību profilakses un kontroles centra (un katrā iestādē atsevišķi), kur tas savukārt seko līdzi situācijai ārstniecības iestādē.

Tāpat iespējama tūlītēja ārstniecības reakcija pie jebkuras neapmierinātības, kas izteikta no pacientu puses, tomēr Latvijā nevienā ārstniecības iestādē tā netiek piekopta. Tas, kas valstī ir ieviests, ir pacientu drošības sistēma jeb gadījumu analīze, kas ietver darbinieku ziņojumus par kļūdām un pacientu ziņojumus. Lai arī sistēma ir ieviesta, Šteina uzskata, ka to ārstniecības iestādes ikdienā varētu vairāk praktizēt.

Šteina arī uzsvēra, ka pacientu tiesību ievēršanu būtu būtiski realizēt nacionāla mērogā, un tam ir nepieciešams arī digitalizācijas atbalsts, vienotā sistēmā mērot kvalitatīvos rezultātus no ārstniecības iestādēm. Patlaban dati no tām ir individuāli un tos ir grūtāk analizēt.

Runājot par iespējamajiem risinājumiem, tika aktualizēt savulaik Latvijā pastāvējušais pacientu ombuds, taču finansējums tam beidzies. Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne un docente Karina Palkova atzina, ka Latvijā ir pacientu tiesību ievērošanas mehānisms, tomēr ir krietni jāstrādā pie tā izpildījuma. Rezultātā varētu uzlaboties arī pacientu tiesību aizsardzības mehānisms.

Arī LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska uzskata, ka diskusija par valsts finansēta pacientu ombuda nepieciešamību ir svarīga, jo tas varētu palīdzēt risināt virkni problēmu. Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijā nekas nemainīsies, kamēr netiks mainīta kultūra veselības iestādēs. Piemēram, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir daudz ieguldījusi, lai mainītu kultūru iestādē, skaidrojot, kādēļ pacientu tiesības ir svarīgas un kādēļ ir svarīgi mainīt attiecības ar pacientiem. Šeit nepieciešama kāda pārdomāta programma, kas veselības iestādēm palīdzētu situāciju mainīt.

Viņa vērsa uzmanību, ka būtiski arī saprast – pacientu drošības nevis ārstu sodīšanas kampaņas glābs pacientu un ārstu attiecības. Vēlme sodīt ārstus par kļūdām, kuras ir un būs medicīnā, situāciju nelabos, bet gan kļūdu analīze, sistēma to ziņošanai u. tml. var palīdzēt.

Uzlabotus priekšlikums sola divu mēnešu laikā

Veselības ministres padomniece pacientu pieredzes jautājumos Šteina piekrita, ka pārvaldīt un analizēt šādus gadījumus nacionāla mērogā ir viena no prioritātēm. VM cenšas ieviest sistēmu, kurā būtu iespējams ieraudzīt no pacientu redzesloka, vai tas jūtas izārstēts. Pēc viņas paustā, šobrīd prātā un uz papīra esot pirmā programma, kas paredz ārstniecības iestādēs ieviest vismaz 20 līdz 30 dažādas metodes.

Tās varētu sistemātiski ieviest jau tagad, taču viss atduras pret finansējumu, kas patlaban ir nepietiekams.

VM pārstāvji solījuši pārskatīt un pārvērtēt savus priekšlikumus un ņemt vērā arī komisijā izrunāto, bet pēc tam tos virzīt starpministriju saskaņošanai. Tie varētu būt gatavi pusotra vai divu mēnešu laikā.

Saeimas deputāte Zane Skujiņa-Rubene norāda, ka komisijas plānā ir vēl līdz šīs sesijas beigām šo jautājumu mēģināt atrisināt. Ja šis laika sprīdis tomēr būs par īsu, pacientu tiesību aizstāvēšanai komisija cer pievērsties rudens sesijas sākumā.