Palielinās ugunsdzēsēju traumatisms, ceļā uz nelaimi lūst glābēju tehnika

"Ja postenis līdz šim bijis minūtes attālumā un konkrētā brīdī nelabvēlīgi sakrīt citi apstākļi, palīdzību var nākties gaidīt ilgāk," teic Grīnbergs, komentējot, kā lēmums par atsevišķu posteņu darbības apturēšanu, var atsauksies uz iedzīvotājiem.

Iespējamas arī situācijas, kad gaidīšanas laiks nemainās, ja no nākamā tuvākā posteņa glābēji var ierasties tikpat ātri, viņš piebilst.

VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks skaidro, ka glābēju ierašanās laiku notikuma vietā ietekmē daudzi faktori. Piemēram, vai blakus esošās daļa vai postenis konkrētajā brīdī jau atrodas izsaukumā. Svarīgs apstāklis ir arī tas, kāds ir ceļš uz notikuma vietu.

"Kā zināms, ne visi ceļi mums ir ātrgaitas šosejas. Un dienesta tehnika arī ir tāda, kāda nu ir – ne vienmēr modernākā un jaunākā," atzīmē Grīnbergs.

"Skaidrs, ka ar pagājušā gadsimta 70. vai 80. gadu izlaiduma "ZIL" nevarēs ierasties notikuma vietā tikpat ātri, kā ar mūsdienīgu transportlīdzekli. Nav arī garantijas, ka tas vecais spēkrats tiks līdz galam. Ir bijuši gadījumi, kad ugunsdzēsēju "zils" vienkārši neaizbrauc līdz notikumam."

Taču, pieņemot lēmumu, kuru ugunsdzēsēju posteņu darbību uz laiku apturēt, dienestā esot izvērtēta to slodze un vērtēti potenciālie riski.

"Bet dienests ir dienests"

"Neviens cilvēks šī lēmuma rezultātā no dienesta netiek atlaists, un nav arī tā, ka postenis tiek aizslēgts pavisam," skaidro VUGD pārstāvis. Postenī atradīsies vai nu inspektors vai posteņa komandieris, kurš turpinās pildīt savus ikdienas pienākumus, kas nav saistīti ar operatīvo reaģēšanu uz notikumu.

Savukārt cilvēki, kuriem būtu jāatrodas dežūrmaiņā, tiek pārdislocēti jeb uz laiku novirzīti uz tiem posteņiem vai daļām, kur aktuāls ir personāla trūkums. "Saliekot divas vai trīs struktūras kopā, mēs spējam nodrošināt reaģēšanu uz notikumiem," par krīzes risinājumu stāsta Grīnbergs.

Viņš atzīst, ka personāla plānošana, šajos apstākļos rada jaunus izaicinājumus, jo cilvēkiem var nākties dežurēt vietās, kas neatrodas tik tuvu dzīvesvietai.

"Ne vienmēr personāls ir apmierināts par to, ka konkrētā dienā ir jādodas uz citu dienesta pildīšanas vietu. Protams, tā ir kaut kādā mērā iziešana no komforta zonas. Bet dienests ir dienests. Mēs vēlamies iedzīvotājiem sniegt šo pakalpojumu maksimāli kvalitatīvi un profesionāli," uzsver pārvaldes vadītājs.

Jautāts, vai nav bažu par to, ka dienests var zaudēt arī tos darbiniekus, kuriem šādi "jāizkāpj no komforta zonas", VUGD pārstāvis pauž cerību, ka tā nenotiks, lai gan izslēgt nevarot arī šādus gadījumus.

Pārdislocēt iespējams arī tehniku

Daļas VUGD posteņu darbības apturēšana nozīmējot arī papildu uzmanību, lai sekotu operatīvajam stāvoklim un resursu koordinācijai, kas esot atšķirīgi no situācijas, kad dienests strādā normālā režīmā un pārklājums ir pilnīgs.

Operatīvā dienesta priekšnieks pieļauj, ka vajadzības gadījumā var tikt veikta ne tikai darbinieku, bet arī tehnikas pārdislokācija: "Ja ir kāds postenis, kur ir divas autocisternas, varam skatīties, ja nepieciešams, vienu auto novirzīt šī konkrētā rajona pieskatīšanai."

"Gribētu cerēt, ka šī tiešām ir īslaicīga problēma un tuvākajā laikā risinājums tiks rasts," uzsver Grīnbergs, piebilstot, ka šībrīža risinājums tiek skatīts laika nogrieznī līdz jaunajam gadam.

Brigādē jābūt vismaz trim

Posteņu darbības apturēšana pamatā saistīta ar ugunsdzēsēju glābēju trūkumu. Kā vien no argumentiem minēts arī, ka uz ugunsgrēku nedrīkst sūtīt nepilnu brigādi, piemēram, tikai divus ugunsdzēsējus.

Personāla trūkuma dēļ īslaicīgi un periodiski apturēs atsevišķu mazāk noslogoto VUGD posteņu darbību. Vairāk: https://t.co/OoNApKezKt pic.twitter.com/v4Yp7hGhcF

— VUGD (@ugunsdzeseji) October 20, 2022

"Ir nepieciešami vismaz trīs ugunsdzēsēji, kas dodas uz notikumu ar pamata auto," skaidro VUGD amatpersona. Viens no tiem ir šoferis. Otrs – cilvēks, kas novērtē situāciju un vada glābšanas darbus. Taču, lai nokomplektētu brigādi, nepieciešams arī trešais.

"Nevar viens cilvēks pats iet gan dūmos, gan vienlaikus vadīt glābšanu, novērtēt situāciju un apstākļus no ārpuses, dot komandas ugunsdzēšamo līdzekļu sagatavošanai vai pieprasīt papildus resursus," skaidro Grīnbergs.

"Protams, ir bijuši gadījumi, kad to dara arī divatā. Nenoliedzu. Bet tas rada ļoti lielu risku pašiem ugunsdzēsējiem gūt traumas. Un personāla trūkuma dēļ dienestā traumatisms, diemžēl, aug," atzīst VUGD Operatīvās pārvaldes priekšnieks.

"Negribētos nonākt līdz situācijai, kad iestājas jau kaut kādas neatgriezeniskas sekas, par ko jau būs jāsāk meklēt nopietnāka atbildība."
VUGD pārstāvis piebilst, ka ir valstis, kur bez četriem vai pieciem cilvēkiem ugunsdzēsēju brigāde pamatautomobīlī neizbrauc. "Trīs – tas ir pats, pats minimums, lai ugunsdzēsēji varētu justies daudz maz droši un spētu veiksmīgi pildīt savu uzdevumu un noteiktās funkcijas."

Bez atalgojuma celšanas neiztikt

Samilzušo personāla trūkumu VUGD nevar atrisināt bez ugunsdzēsēju atalgojuma celšanas, – uzsver Grīnbergs, sakot, ka tam jābūt virs vidējā.

"Strādāt modernā vidē, ar mūsdienīgu aprīkojumu un tehnoloģijām, ar moderniem individuālās aizsardzības līdzekļiem, kā arī saņemt konkurētspējīgu atalgojumu," galvenos faktorus, kas varētu motivēt jaunus cilvēkus iestāties dienestā VUGD uzskaita Grīnbergs.

"Gribētos, lai šīs lietas tiktu uzlabotas. Protams, ir skaidrs, ka uzreiz nekas nemainīsies, bet pie šī strādājot ar laiku situāciju var uzlabot," viņš rezumē.