Pašvaldība plāno organizēt Rīgas krematorijas nomas tiesību izsoli

Rīgas krematorija savu darbu atsāka deviņdesmito gadu vidū, un līdz 2006. gadam to apsaimniekoja pašvaldības un Vācijas sadarbības partneru kopuzņēmums.

"2006. gadā arī ar tiesas spriedumu šī sadarbība tika pārtraukta. Proti, tika iztiesāts Vācijas partneris no krematorija telpām," norāda Rīgas domes Juridiskās pārvaldes eksperts Gints Zēle.

Kopš tā brīža tur saimnieko SIA "Rīgas kremācijas centrs – krematorija". To izveidoja darbinieki no tā paša uzņēmuma, kurš pirms tam sadarbojās ar Vācijas partneriem. Nomas līgums viņiem ar pašvaldību beidzās 2016. gadā, un tobrīd nomnieku krematorijai dome pirmo reizi nolēma meklēt atklātā izsolē. Tajā uzvarēja līdzšinējais telpu apsaimniekotājs, taču cits konkursā kandidējušais uzņēmums vērsās tiesā, norādot, ka izsoles nosacījumi bija pretendentus ierobežojoši. Proti, nolikums paredzēja, ka pretendentu personāla vidū jābūt darbiniekiem, kuriem ir atbilstoši sertifikāti darbam ar tikai Rīgas krematorijā esošajām kremācijas iekārtām.

Rīgas krematoriju plānots izsolīt uz trim gadiem. Nomai nodos tikai pašu īpašumu, rēķinoties, ka konkursa uzvarētājs nokārtos visas atļaujas, lai varētu nodrošināt arī kremācijas pakalpojumus. Tomēr dažiem deputātiem radušās bažas, ka izsolē varētu uzvarēt uzņēmējs, kurš ar kremēšanu nodarboties nemaz neplāno.

"Mums ir jāizvairās no iespējamiem riskiem, ka kāds no pretendentiem, kuram jau pieder, iespējams, kāda cita krematorijas ēka kaut kur Latvijā vai Baltijā, pretendējot uz šo, pārsolot pārējos, vienkārši iegūst īpašumā Rīgas krematoriju, lai to nedarbinātu," norāda Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts (JKP).

Skaidri nenorādīt, ka jānodrošina arī kremācijas pakalpojumi, dome izvēlējusies tādēļ, lai izvairītos no pārmetumiem par ierobežojošām prasībām. Turklāt, tiesa arī norādījusi – ja dome grib nodot kremācijas funkciju privātajam sektoram, jāveido publiskās privātās partnerības līgums.

"Tiesa savā lēmumā norādīja, ka nekustamā īpašuma izsolē nevar tikt izsolīta šī kremācijas funkcija, kuru viņi savā spriedumā, ko mums ir komentējis gan VARAM, gan citi, ir norādījuši kā pašvaldības funkciju," skaidro Zēle.

Savukārt Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis ("Par/Progresīvie") norāda: "Nu, manuprāt, tomēr šis finansiālais aspekts, kas tur ir ielikts, ka kāds neizmantotu paredzētajiem mērķiem, lielā mērā to risku samazina."

Bet Rīgas domes deputāts Lauris Ērenpreiss ("Jaunā Vienotība") saka: "Šis bizness ir vērsts uz peļņu, un, ja viņam ir nomas maksa 5000 eiro mēnesī, kā arī komunālie maksājumi un viss pārējais, tad es vienkārši nespēju iedomāties, ka kāds uzņēmējs, lai sabotētu kaut kādu darbību, vienīgais, ja visas pārējās apbedīšanas kompānijas ir sametušās kopā un izveidojušas karteli."

Komiteja lēmumu par nomas izsoles izsludināšanu tomēr atlika, atkārtoti plānojot to skatīt nākamnedēļ.