Uz saturu

Pētnieki secina, ka vardarbības novēršanas politika valsts līmenī vairāk pievēršas seku, nevis cēloņu novēršanai

Antropologi ķērušies pie līdz šim Latvijā salīdzinoši maz pētīta temata – par vardarbību un tās uztveri sabiedrībā.

2018. gada 2. oktobrī 19:01

Mēs lielākoties to neredzam vai neievērojam, taču joprojām ļoti daudz cilvēku cieš no vardarbības, un valsts līmenī vairāk risinātas vardarbības sekas, tā vietā, lai mēģinātu novērst cēloņus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tiesībsarga ievāktie dati liecina, ka 2015. gadā gandrīz puse bērnu bija piedzīvojuši kādu no vardarbības formām. Satraucoša statistika, kā dēļ Latvijas Universitātes (LU) antropologi sākuši pētīt vardarbības cēloņus un sekas Latvijas sabiedrībā. Uzteicami, ka pēdējā desmitgadē valsts ir apzinājusi vardarbību kā problēmu – ieviestas atbilstošas izmaiņas likumā un rasta iespēja saņemt atbalstu.

Ilze Mileiko
LU Sociālo procesu pētniece

Bet tas uzsvars ir uz to mirkli, kad cilvēks ir cietis no vardarbības. Tas, kā pietrūkst, ir darbs pirms tam. Nevis, ka mēs risinām sekas, bet mēģinām novērst cēloņus.

Pētnieki arī analizē sabiedrības uztveri par vardarbību. Apskatot komentārus pie rakstiem par vardarbību, liela daļa komentētāju notikušajā vaino upuri. Kā citus vardarbību cēloņus lasītāji uzsvēruši bezatbildību un sliktu audzināšanu.

Sociālantropologi turpinās šo tematu pētīt, īpaši vēršot uzmanību uz agrīno prevenciju.

Viens no piemēriem ir mazā Ivana notikums Liepājā. Mediji to atspoguļoja, domājot, par to, kas pieaugušajiem būtu jādara, ja viņi Ivanu ieraudzītu uz ielas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Laila Balode
centra "Dardedze" konsultāciju daļas vadītāja

Ja mēs domājam par agrīno prevenci, tā ir cita veida skatīšanās uz šo problēmu. Šie negadījumi būtu novēršami, ja bērni būtu iemācīti izvērtēt situāciju un lūgt palīdzību. Vai nu tas ir skolotājs, sociālais darbinieks, psihologs. Ja viņš ir izglītots, ja ir skaidri zināmi pirmie soļi, ja spēj pietiekami neuzbāzīgi iemācīt vai pateikt vecākiem, tad vecāks ieklausīsies un sekos.

Pētījuma mērķis ir trīs gadu laikā nonākt pie akadēmiskiem un arī praktiski izmantojamiem secinājumiem, pētot arī līdz šim Latvijā neskartas jomas, piemēram, bērnu audzināšanas un attiecību tradīcijas ģimenē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm