Piemaksu un prēmiju apmērs valsts pārvaldē pieaudzis par trešdaļu. Valsts kontrolei šaubas par to pamatotību

Valsts kontrole prezentēja saimnieciskā gada pārskatu, kurā analizēts arī tas, kā mainās atalgojums valsts pārvaldē.

Pērn algās valsts amatpersonām izmaksāti 665 miljoni eiro. Divos gados izdevumi algām pieauguši par 12%. Daudz straujāk aug dažādas piemaksas, prēmijas un naudas balvas.

Pērn tām valsts institūcijas tērēja 80 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu prēmiju fonds pieaudzis par 30%. Valsts kontrole atzīst, ka prēmiju izmaksas vēršas plašumā, taču to efektivitāte bieži ir apšaubāma.

Īpaši dāsnas uz prēmiju izmaksu ir Finanšu un Ārlietu ministrija, kuras šim mērķim novirzījušas 2 miljonus eiro katra. Abām ir 11 dažādu veidu piemaksas. Valsts kanceleja tikmēr neuzskata, ka prēmiju būtu par daudz vai tās būtu par lielu, jo darbiniekus noturēt ir grūti.

Aizsardzības ministrs gan pauž viedokli, ka valsts kontrolieres salīdzinājums ir maldinošs. Lielākas algas esot saistītas ar nepieciešamību maksāt tās ārzemēs nodarbinātiem militārajiem atašejiem. Ierēdņi no aizsardzības budžeta pieauguma neko daudz neesot saņēmuši, lai arī darba ir tik daudz kā nekad.

Valsts kanceleja gan atzīst problēmas vienotajā atalgojumu sistēmā. To paredzēts reformēt, lai algu atšķirības nebūtu tik lielas, ka, piemēram, Finanšu ministrija pie sevis pārvilina labākos ierēdņus no citām ministrijām.