Plastmasas trauki, izsmēķi… Latvijas pludmalēs pieaug atkritumu skaits
Latvijas jūras piekraste un pludmales kļūst netīrākas – to secinājuši dabas aktīvisti, veicot pludmaļu tīrības monitoringu.
Šobrīd ir izpētīta lielākā daļa no paredzētā 500 kilometrus garā piekrastes maršruta, taču jau var secināt, ka situācija ar katru gadu pasliktinās.
Ekspedīcijas "Mana jūra" dalībnieki jau septīto gadu veic ceļu pa piekrasti no Nīcas līdz Ainažiem. Tiek lasīti atkritumi, veikta to uzskaite, tiek apkopoti dati un analizēta piesārņojuma struktūra.
"Tā bija domāta kā vienreiz notiekoša akcija, bet te nu mēs atkal esam septīto gadu un beigt nedomājam," stāsta Vides izglītības fonda vadītājs, ekspedīcijas "Mana jūra" eksperts Jānis Ulme.
Ekspedīcijas dalībnieki atzīst, ka šāds pārgājiens ir gan fiziski grūts – dienā tiek veikti 15 līdz 20 kilometri, gan morāli smags, jo pozitīvās emocijas ejot gar jūru mijas ar negatīvajām, redzot atkritumus ik uz soļa.
Ekspedīcijas dalībnieks Saimons Burvis min: "Tas jau ir labi, jo sajūta, ka daru ko labu, bet vispār ir skumjš skats pludmalēs, jo atkritumu ir šausmīgi daudz."
Pirms diviem gadiem vidējais atkritumu apjoms Latvijas pludmalēs bija 172 vienības uz 100 metriem, un vides aktīvisti cerēja, ka līdz 2020. gadam to daudzums saruks līdz 100 vienībām uz 100 metriem. Tagad izrādās, ka šīs cerības ir zudušas – ik metrā ir atrodamas 2 līdz 3 vienības atkritumu.
Ulme pauž: "Šī gada rezultāti būs sliktāki, un tas vedina domāt, ka iespējams apsaimniekošanas un infrastruktūras uzlabojumi un risinājumi ir izsmelti, un mums jāskatās uz plašākiem risinājumiem sākot no depozītsistēmas, plastmasas maisiņu aizliegšanas."
Visvairāk atkritumu ir vietās, kur ir noslogotas pludmales, kā arī vietās, kur pašvaldības nav parūpējušās par atkritumu urnām. Līdzās pludmales kafejnīcām, smiltīs atrodami plastmasas trauki un izsmēķi. Šogad pludmales smiltīs nav atrasti, piemēram, ledusskapji vai spuldzes, kā iepriekšējos gados, taču ir daudz sīkas drazas.

"Tādā mazā traukā ieiet daudz plastmasas maisiņi, kas sastāda 30% no visas plastmasas, tie nav čupačupsu kociņi, tie ir ausu tīrāmie kociņi… Pludmalē paietu 200 līdz 300 metrus, un 4 līdz 5 minūtēs kaste būtu piepildīta, tā ir realitāte. Latvijā uz katru pludmales metru ir divas līdz trīs atkritumu vienības," min Ulme.
Redzot ekspedīcijas dalībniekus, atpūtnieki parasti sarosoties – cits interesējas par procesu un izteic uzslavas, cits izsmēķi aiznesot līdz miskastei nevis ierok smiltīs.
Burvis stāsta: "Daudzi prasa, ko mēs darām, kāpēc darām. Ir arī dažādas cilvēku reakcijas – ir cilvēki, kuriem liekas, ka labu darbu darām un saņemam komplimentus un ir arī citi, kuriem liekas, ka nav tik svarīga tā lieta."
Ekspedīcija "Mana jūra" ilgs līdz jūlija beigām un dalībnieki trešdien uzsāk pēdējo etapu no Vecāķiem līdz Ainažiem. Iegūtie dati tiks analizēti, ar tiem tiks iepazīstinātas arī pašvaldības un atbildīgā ministrija, lai meklētu risinājumus, kā mazināt piekrastes piesārņošanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
