Portālā "ss.lv" tirgo sliņķi automašīnas vērtībā. Vai tas ir legāli?

Kā liecināja sludinājums, tad divpirkstu sliņķis (choloepus didactylus) bija piedāvājumā par 11 000 eiro. Lēnīgajam kustonim nepieciešams plašs voljērs un īpaši turēšanas apstākļi, kā arī sabalansēts uzturs – galvenokārt augu valsts produkti. Par izcelsmes valsti tika norādīta Dienvidamerika. Sliņķis esot pusotru gadu vecs un sver no trim līdz pieciem kilogramiem.

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijā ir legāti turēt un arī tālāk pārdot tik eksotisku kustoni kā sliņķi, Pārtikas un veterinārajā dienestā portālam "tv3.lv" norādīja, ka šī atbilde ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē. "(..) tā kontrolē un uzrauga visu, kas attiecas uz savvaļā dzīvojošo nemedījamo savvaļas sugu aizsardzību. Tāpat arī starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību," skaidroja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldē portālam "tv3.lv" norāda, ka dabas sargiem saistoša ir CITES konvencija. Tajā iekļautie un DAP uzraudzītās sugas ir publiski aplūkojamas šeit.

Dabas Aizsardzības pārvalde

"Konkrētais sliņķis – no interneta portāla sludinājuma – nav CITES konvencijā, tādēļ Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja tā tirgošanai nav nepieciešama. Šī iemesla dēļ arī publiskajā datu bāzē nav reģistrēts neviens šīs sugas īpatnis. Tur fiksēti citu sugu īpatņi, kuru tirdzniecībai ir nepieciešamas noteiktas atļaujas."

DAP arī skaidro, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.pants paredz aizliegumu iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā:

• plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvnieku;
• primātu;
• jūras zīdītāju;
• krokodilu kārtas dzīvnieku;
• čūskveidīgo dzīvnieku.

Vienlaikus likumā minētie aizliegumi neattiecas uz zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām.

Dabas aizsardzības likumā minēto dzīvnieku turēšanai nepieciešama PVD atļauja. "Laiku pa laikam turēšanas vietas saskaņojumi netiek izsniegti. Piemēram gadījumā, ja nav atbilstoši turēšanas apstākļi vai ja īpašnieks nevar apliecināt legālu dzīvnieka izcelsmi, kas jāapliecina ar attiecīgajiem dokumentiem. Tādi CITES dzīvnieki, kuru legālo izcelsmi nav iespējams pierādīt, tiek izņemti un konfiscēti," vērš uzmanību DAP.

CITES dzīvnieku reģistrācija Latvijā ir obligāta un arī par legāla CITES dzīvnieka savlaicīgu nereģistrēšanu pārvaldē var saņemt brīdinājums vai naudas sods.