Postaža Jūrkalnē: dabas stihija izpostījusi vareno stāvkrastu!
Tūristu iecienītajā Jūrkalnes stāvkrastā paveras īsta postaža – jūras viļņi un lietavas ir veicinājušas krasta eroziju, un vairāki metri stāvkrasta ar visiem kokiem ir sagāzušies jūrā.
Atrasties tuvu stāvkrasta malai ir bīstami, jo tas jebkurā brīdī var nobrukt. FOTO: F64
2017. gada 29. decembrī 13:49
S
Skaties.lv/Jūrkalne.lv
Kā portālam Skaties.lv norādīja Jūrkalnes pagasta pārstāvis, atrasties tuvu stāvkrasta malai ir bīstami, jo tas jebkurā brīdī var nobrukt. "Daudzi neapzinās, cik bīstama var būt atrašanās pie stāvkrasta tiešā tuvumā. Turklāt daudzi vietas apmeklētāji cenšas uzkāpt pa stāvkrastu. Zeme pašlaik ir irdena, un stāvkrasts nudien ir bīstams, lai veiktu šādas "atrakcijas"," norādīja pagasta pārstāvis.
Kā Jūrkalnes pagasta mājaslapā norāda Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents, Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Lapinskis, ir vairāki iemesli šā brīža erozijas tempa kāpumam.
Jānis Lapinskis
Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks
Pirmkārt, tās smiltis, kas 2005. un 2007. gadu lielo vētru laikā nonāca seklūdens joslā, ilgu laiku kavēja erozijas tālāku virzīšanos, bet šobrīd, domājams, zemūdens nogāzes seklajā daļā smilšu palicis ļoti maz – tās ir "aizdzītas" uz ziemeļiem," skaidro Lapinksis, "krasta noskalošana Labraga posmā un patiesībā visā Pāvilostas – Sārnates posmā ir notikusi jau vairākus tūkstošus gadu, un nekur tā nepazudīs.
Pētnieks atklāj, ka šī desmitgade kopš pēdējām "īstajām" vētrām bija ļoti netipiska un "klusa". Gandrīz visās vietās Latvijas piekrastē, kur erozija ir vērā ņemama, pēdējo 10–12 gadu laikā noskalots par 50–80% mazāk nekā deviņdesmitajos gados – stāvkrasts pat vietām paguvis apaugt ar kokiem.
"Izskatās, ka nu šis "klusais" periods iet uz beigām," prognozē pētnieks, "daudzgadīgais vidējais krasta līnijas atkāpšanās ātrums pie Labraga ir aptuveni 0,5 – 0,8 metri gadā, un tāds tas pārskatāmā nākotnē arī saglabāsies vai varbūt mazliet pieaugs."
"Labragā stāvkrasta piekāji atkal mazliet paskalo jau kopš 2016. gada pavasara. Šī nav vienīgā šāda vieta visā Pāvilostas–Užavas posmā. Vēl ir pāris nelieli iecirkņi uz ziemeļiem no Jūrkalnes centra, Ulmales ziemeļos un pašā Jūrkalnes pagasta ziemeļu galā. Arī pie Pāvilostas (ap 1–2 km uz ziemeļiem) pēdējos 2–3 gados ir pastiprinājusies erozija," norāda Lapinskis, "Pāvilostas molu rekonstrukcija noteikti mazliet mainīs līdzsvaru krasta posmā tieši uz ziemeļiem no ostas, ne vairāk kā 2–3 kilometriem tālu, turklāt tā ietekmes zonas paplašināšanās notiks daudzu gadu laikā.
