Prasīgs skolotājs, kurš lika nākt uz pēcstundām – absolvente par Zemgales sērijveida pedofilu
Pārsvarā pavadīja laiku savā kabinetā, bija prasīgs pret skolēniem, lika pēc stundām doties uz konsultācijām – tā par aizturēto sērijveida pedofilu portālam "tv3.lv" stāsta kāda bijusī skolniece, kurai iespējamais aizdomās turētais vidusskolā pasniedzis informātikas stundas.
Jau ziņojām, ka policija notvērusi rūdītu pedofilu, kurš izmantojis vismaz 180 bērnus, savus upurus sameklējot kā interneta sarunu vietnēs, tā arī klātienē, uzrunājot uz ielas. Noziedznieks strādājis kādā Zemgales skolā par pedagogu, bijis priekšzīmīgs ģimenes galva, tēvs, par kura slepeno dzīvi neesot zinājis neviens.
Kas zināms par iespējamo aizturēto? Portāls "tv3.lv" uzrunāja skolas pedagoģi, kā arī skolas absolventi, kurai vidusskolas laikā pedagogs pasniedza informātikas stundas. Pasargājot cietušo intereses, rakstā neatklājam pilsētu un skolas nosaukumu.
"Tas ir lāsts skolai!"
Absolvente skolā, kurā strādājis iespējamais vainīgais, mācījās kopumā sešus gadus. Pamatskolā informātiku pasniegusi cita skolotāja, savukārt vidusskolā "šis pasniedzējs, ko apsūdz," stāsta absolvente.
Ziņas par aizturēto pedofilu nākušas kā šoks. "Godīgi sakot, man no sākuma apreiba galva, jo tas cilvēks, es neteiktu, teiksim tā, nebija mans mīļākais pasniedzējs, jo daži tie teikumi, ko viņš ir teicis arī manā skolas laikā, nebija tik patīkami, varbūt citreiz pat aizvainojošu visas klases priekšā."
Kad es uzzināju šo informāciju, kā lai pasaka, es nezinu – tas ir lāsts skolai vai kā. Jo šādi notikumi un pārdomas par kādu cilvēku no šīs skolas rada tādu pārdomu posmu, ka – jā tā varētu būt, kaut kā tā informācija saskan. Protams, ir bēdīgi par to, ka pati skola ir ļoti laba, atvērta, atvērta uz bērnu izaugsmi, piedaloties olimpiādēs un tā tālāk. Bet vienmēr ir kādi indivīdi. Ja ne skolotāji, tad bērni.
Informātikas skolotājs – diezgan prasīgs
Sarunas laikā absolvente "tv3.lv" norāda, ka skolotājs bijis prasīgs, devis skolēniem uzdevumus, ko nav bijis iespējams izpildīt mācību stundas laikā, tādēļ pēc tam vairumam sekoja pēcstundas jeb konsultācijas.
"Ja iepriekš mums skolotāja informātikā visu paskaidroja un gāja ar mums pa soļiem katram uzdevumam līdzi, tad šis pasniedzējs (..) šeit vairāk nesekos līdzi kā pamatskolā. Viņš bija tāds, kurš izdalīja mācību materiālu un pašam [skolēniem – red. piezīme] bija jāstrādā. Nebija tādi mirkļi, kur bija kāda inerce no paša pasniedzēja vismaz kopā izrunāt kādu uzdevumu, tajā pašā mirklī pasniedzējs bija skolas klasē un nodarbojās ar savām lietām, un savā datorā darīja savas lietas.," stāsta absolvente.
Raksturojot skolotāju, absolvente norāda – pārsvarā pavadījis laiku savā kabinetā.
Es viņu varētu raksturot, es nezinu, vai tas ir aizvainojoši vai kā, bet tāda nūģīša tipa cilvēks, kas ir iekšā savā pasaulītē. Un tie, kas ir IT speciālisti, tie viens otru sapratīs. Varētu teikt, ka viņš arī tāds bija. Apmēram, ja tu nesaproti informātiku, tad par tevi var arī pasmieties. Es teiktu, ka man gāja labi informātikā, bet tad, kad viņš bija man pasniedzējs, man gāja ļoti slikti, kaut gan tā es nedomāju, bet tas man liekas ir vēl cits stāsts, ka man bija jāiet pie viņa uz konsultācijām dēļ, ja godīgi, joprojām nesaprotu dēļ kā.
Absolvente atminas, ka skolotājs stundās uzdevis izpildīt vairākus uzdevumus, tomēr tos neesot bijis iespējams izpildīt informātikas mācību stundu laikā, tādēļ skolotājs "lika nākt skolēniem uz pēcstundām, konsultācijām, lai šos uzdevumus izpildītu."
"Mēs sūdzējāmies direktorei, ka tas nav normāli – ja ir izstrādāti materiāli uz konkrētu stundu, vajadzētu būt tā, ka mēs iekļaujamies šajā laikā. Pasniedzējs to neņēma vērā un aicināja visus uz konsultācijām. Un kad tuvojās semestra beigas vai gada beigas, un ir nepieciešami vērtējumi, arī daudzi skolēni gāja uz konsultācijām pie viņa. Skolas vadībai radās jautājums – kā tā var būt, ka tieši uz informātikas stundām visi iet uz konsultācijām. Vismaz direktore attaisnoja ar to, ka varbūt šis pasniedzējs prasa vairāk," atminas absolvente.
Viņa turpina: "Tas varbūt izklausās likumsakarīgi – jauns pasniedzējs, jauni noteikumi. Es atceros – man bija viena konsultācija "viens pret viens" ar viņu, man sanāca tā, ka bez maz vai sarunāt to atzīmi, lai es pabeigtu informātiku. Nebija tā, ka es nesapratu to mācību kā tādu. Bez maz vai vajadzēja iet pie viņa galda un rādīt ar pirktu, kas pēc kura soļa jādara. Tagad atsaucoties uz šīm ziņām, tas spilgtāk to atgādina."
Video: policija atklāj aizturētā sērijveida pedofila portretu
"Cietušo skaits ir krietni lielāks, jo aiz katra bērna ir vismaz viens vecāks"
Skolā, kurā iespējamais aizturētais strādājis, iepriekš nav bijušas aizdomas par viņa darbībām. "Mums nav oficiāli apstiprināts šis vārds un uzvārds, bet vispār skolā nav līdz šim bijušas nekādas aizdomas, ka kāds no kolēģiem nodarbojies ar tik krimināli sodāmām, pretdabiskām, destruktīvām un amorālām lietām," sarunā ar "tv3.lv" saka pedagoģe, kura strādā Zemgales skolā.
Viņa sarunas laikā uzsver – skolai nav oficiāli apstiprināta informācija par to, ka aizturētais ir konkrētās skolas pedagogs.
"Ar mums neviens no likumsargiem nav runājis, mums vārds un uzvārds netika pateikts. Tā lieta ir pārāk smaga, lai mēs, kamēr nav oficiāli kaut kas izskanējis, kaut ko apstiprināt vai noliegt. [..] Protams, kamēr likumsargi mums nav neko teikuši un vārdu, uzvārdu pateikuši – nevaram neko vairāk par kaut kādām apsūdzībām teikt," saka skolotāja.
Sieviete gan bilst: "Mana pārliecība ir tāda, ka tas cietušo loks ir krietni lielāks nekā tie 180, kas ir norādītie bērni, jo aiz katra bērna ir vismaz viens vecāks – viņi arī noteikti ir cietušie. Par cietušajiem varam uzskatīt arī apsūdzētā ģimeni, kuriem tās ciešanas vēl priekšā stāv."
Notikušais raisījis arī pārdomas, kā astoņu gadu laikā nevienam līdz šim nav radušās aizdomas, tai skaitā cietušo bērnu tuviniekiem. "Vai tiešām neredzēja, vai tiešām nav kaut kāds izķeršanas metodes, lai šādiem cilvēkiem piegrieztu tās skrūves maksimāli ātri," saka skolotāja.
Bet, ja par varmāku – tas, ka izskan šis fakts, ka viņš ir skolotājs, es arī esmu diezgan pārliecināta, ka šādu apsūdzību gadījumā skolotājiem ir daudz lielāka atbildība un iespējamais sods varētu būt lielāks. Diez vai mēs runātu, kā sabiedrība par to, ka gaļas izcirtējs vai automehāniķis kaut ko tādu ir nodarījis, liktu visu laiku šo te viņa profesiju. Skolotājs tomēr ir tas cilvēks, kuram šādos jautājumos ir jābūt ar viennozīmīgi saprotamu nostāju – nedarīt pāri bērniem. Mēs visi esam uztraukušies, visi pārdzīvojam, ka tas ir tā kā ir.
Esošo skolēnu vecāki saistībā ar notikušo skolā nav vērušies. "Nav nekādu šādu aizdomu, nekas nav mums, neviens mums nav teicis ne skolā, ne skolēnu vecāki, pat likumsargi nav ar mums runājuši par šo gadījumu," bilst skolotāja.
"Neatstāsim ierīcēm auklēt bērnus"
Notikušais raisījis pārdomas par bērnu drošību interneta vidē. "Manuprāt, vecāki, vecvecāki un skolotāji tik daudz lietu nezina, ko patiesībā bērni zina – tos caurumiņus un labirintus, kuros var aiziet neceļos. Mums varbūt pat nav tik daudz tās informācijas. Kaut gan droši varu apgalvot, ka visi esam informēti par kiberdrošību," saka skolotāja.
Viņa turpina: "Šajā gadījumā cietušie ir 5 līdz 12 gadus veci bērni. Man šis gadījums šķiet neticams, tāds kur tomēr tā ir arī ģimene. Neatstāsim ierīcēm auklēt bērnu, neatstāsim novārtā bērnu ar to ierīci, apskatāmies vairāk, ko viņš dara vairāk nekā līdz šim."
Bērnu aizsardzības centrs: Ar bērniem par seksualitāti un robežām jārunā jau no mazotnes
Bērnu aizsardzības centrs portālam "tv3.lv" par drošību interneta vidē "tv3.lv" iepriekš uzsvēra, ka par seksualitāti un robežām ar bērniem ir jārunā jau no mazotnes, lai veidotu izpratni, ka seksualitāte un savi dzimumorgāni nav nekas nosodāms vai jocīgs, bet normāla sarunas daļa.
"Ļoti svarīgi jau no bērnības preventīvi runāt par šīm tēmām. Bērnam jāskaidro, ka seksualitāte un savi dzimumorgāni nav nekas nosodāms vai jocīgs, bet normāla sarunas daļa. Sarunas par privātajām zonām palīdz bērniem izprast, kas ir pieņemami pieskārieni un kad jāvēršas pēc palīdzības."
Viņš norāda, ka vecākiem nereti pašiem ir grūti šos jautājumus apspriest, taču svarīgi atrast veidu, kā to darīt. "Ja pašiem ir sarežģīti, var piesaistīt uzticamus cilvēkus – ģimenes draugu, vecmammu vai radinieku. Tāpat ir iespējams izmantot Uzticības tālruni 116111, kur palīdzību var saņemt gan bērni, gan vecāki," stāsta Cekulis.
Viņš norāda, – tas, ka mēs aizvien biežāk dzirdam un pieķeram šādus gadījumus, atspoguļo nevis pieaugumu gadījumu skaitā, bet sabiedrības spēju tos atpazīt. Arī uz uzticības tālruni regulāri tiek saņemti zvani.
"Tie zvani nāk gan no bērniem, gan vecākiem, un bieži vien cilvēki jautā, kā nenonākt līdz šādām situācijām, vai ziņo par notikušu gadījumu. Tas, ka par šiem gadījumiem arvien vairāk runā arī medijos, ir laba zīme – mēs mākam atpazīt robežu pārkāpumus un zinām, ka par tiem jāziņo," viņš uzsver.
"Vecākiem jābūt neatlaidīgiem un jāturpina ziņot par šādiem gadījumiem – tas ļauj pārskatīt situāciju no citas perspektīvas un nepieļaut, ka potenciāli bīstama situācija paliek bez ievērības," viņš uzsver.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
