Prognoze tuvākajām divām nedēļām – tāds sals kā pagājušajā gadā nav gaidāms
Pagājušajā gadā jau 13. oktobrī vietām gaisa temperatūra pazeminājās līdz -4…-6 grādiem. Šogad oktobrī šāds sals neparādās arī ilgtermiņa prognozēs tuvākajām divām nedēļām, informē meteorologi.
Lai arī laiks ir drēgns un bieži līs, vismaz varam baudīt krāsaino rudeni.
Saskaņā ar sinoptiķu prognozi tuvākām dienām turpmākās trīs dienas bieži līs, dienas laikā gaisa temperatūra pakāpsies līdz +8…+14 grādiem.
Diemžēl pamainījusies prognoze arī sestdienai – tā, visticamāk, būs lietaina un vējaina.
Toties svētdien uzspīdēs saule un būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pirmdien gaiss varētu iesilt pat līdz +15…+16 grādiem.
Rudens krāsas Kazdangā
© Jānis Vecbrālis / f64
2017-10-08 Kazdangas pils. Kazdangas pils (vācu: Katzdangen) ir muižas kungu māja Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja Manteifeļu dzimtai. Kazdangas muižas kungu māja ir celta 1800.—1804. gados klasicisma stilā, projekta autors Johans Georgs Ādams Berlics. Muižas kompleksā ietilpa saimniecības un dzīvojamās ēkas, t.s. Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, lopbarības tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis, kas veidoja arhitektoniski vērtīgu ansambli. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Muižas īpašnieks barons fon Manteifels no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un neoklasicisma teorētiķa Paula Šulces-Naumburga (Paul Schultze-Naumburg) projekta. Pirmā pasaules kara gados pili atkal izpostīja. Pēc 1920. gada Latvijas agrāras reformas muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.-1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru. Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā. Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij atrodas Kavalieru nams kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām.
© Jānis Vecbrālis / f64
2017-10-08 Kazdangas pils. Kazdangas pils (vācu: Katzdangen) ir muižas kungu māja Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja Manteifeļu dzimtai. Kazdangas muižas kungu māja ir celta 1800.—1804. gados klasicisma stilā, projekta autors Johans Georgs Ādams Berlics. Muižas kompleksā ietilpa saimniecības un dzīvojamās ēkas, t.s. Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, lopbarības tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis, kas veidoja arhitektoniski vērtīgu ansambli. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Muižas īpašnieks barons fon Manteifels no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un neoklasicisma teorētiķa Paula Šulces-Naumburga (Paul Schultze-Naumburg) projekta. Pirmā pasaules kara gados pili atkal izpostīja. Pēc 1920. gada Latvijas agrāras reformas muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.-1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru. Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā. Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij atrodas Kavalieru nams kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām.
© Jānis Vecbrālis / f64
2017-10-08 Kazdangas pils. Kazdangas pils (vācu: Katzdangen) ir muižas kungu māja Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja Manteifeļu dzimtai. Kazdangas muižas kungu māja ir celta 1800.—1804. gados klasicisma stilā, projekta autors Johans Georgs Ādams Berlics. Muižas kompleksā ietilpa saimniecības un dzīvojamās ēkas, t.s. Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, lopbarības tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis, kas veidoja arhitektoniski vērtīgu ansambli. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Muižas īpašnieks barons fon Manteifels no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un neoklasicisma teorētiķa Paula Šulces-Naumburga (Paul Schultze-Naumburg) projekta. Pirmā pasaules kara gados pili atkal izpostīja. Pēc 1920. gada Latvijas agrāras reformas muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.-1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru. Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā. Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij atrodas Kavalieru nams kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām.
© Jānis Vecbrālis / f64
2017-10-08 Kazdangas pils. Kazdangas pils (vācu: Katzdangen) ir muižas kungu māja Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja Manteifeļu dzimtai. Kazdangas muižas kungu māja ir celta 1800.—1804. gados klasicisma stilā, projekta autors Johans Georgs Ādams Berlics. Muižas kompleksā ietilpa saimniecības un dzīvojamās ēkas, t.s. Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, lopbarības tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis, kas veidoja arhitektoniski vērtīgu ansambli. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Muižas īpašnieks barons fon Manteifels no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un neoklasicisma teorētiķa Paula Šulces-Naumburga (Paul Schultze-Naumburg) projekta. Pirmā pasaules kara gados pili atkal izpostīja. Pēc 1920. gada Latvijas agrāras reformas muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.-1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru. Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā. Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij atrodas Kavalieru nams kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām.
© Jānis Vecbrālis / f64
2017-10-08 Kazdangas pils. Kazdangas pils (vācu: Katzdangen) ir muižas kungu māja Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja Manteifeļu dzimtai. Kazdangas muižas kungu māja ir celta 1800.—1804. gados klasicisma stilā, projekta autors Johans Georgs Ādams Berlics. Muižas kompleksā ietilpa saimniecības un dzīvojamās ēkas, t.s. Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, lopbarības tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis, kas veidoja arhitektoniski vērtīgu ansambli. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Muižas īpašnieks barons fon Manteifels no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un neoklasicisma teorētiķa Paula Šulces-Naumburga (Paul Schultze-Naumburg) projekta. Pirmā pasaules kara gados pili atkal izpostīja. Pēc 1920. gada Latvijas agrāras reformas muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.-1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru. Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā. Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij atrodas Kavalieru nams kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām.
© Jānis Vecbrālis / f64
2017-10-08 Kazdangas pils. Kazdangas pils (vācu: Katzdangen) ir muižas kungu māja Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja Manteifeļu dzimtai. Kazdangas muižas kungu māja ir celta 1800.—1804. gados klasicisma stilā, projekta autors Johans Georgs Ādams Berlics. Muižas kompleksā ietilpa saimniecības un dzīvojamās ēkas, t.s. Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, lopbarības tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis, kas veidoja arhitektoniski vērtīgu ansambli. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Muižas īpašnieks barons fon Manteifels no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un neoklasicisma teorētiķa Paula Šulces-Naumburga (Paul Schultze-Naumburg) projekta. Pirmā pasaules kara gados pili atkal izpostīja. Pēc 1920. gada Latvijas agrāras reformas muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.-1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru. Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā. Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij atrodas Kavalieru nams kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām.
© Jānis Vecbrālis / f64
2017-10-08 Kazdangas pils. Kazdangas pils (vācu: Katzdangen) ir muižas kungu māja Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja Manteifeļu dzimtai. Kazdangas muižas kungu māja ir celta 1800.—1804. gados klasicisma stilā, projekta autors Johans Georgs Ādams Berlics. Muižas kompleksā ietilpa saimniecības un dzīvojamās ēkas, t.s. Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, lopbarības tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis, kas veidoja arhitektoniski vērtīgu ansambli. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Muižas īpašnieks barons fon Manteifels no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un neoklasicisma teorētiķa Paula Šulces-Naumburga (Paul Schultze-Naumburg) projekta. Pirmā pasaules kara gados pili atkal izpostīja. Pēc 1920. gada Latvijas agrāras reformas muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.-1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru. Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā. Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij atrodas Kavalieru nams kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
