Pūtēju orķestrī "Auseklītis" dalībnieki spēlē vairākās paaudzēs

Dziesmu un deju svētkos uzmanības centrā parasti ir dziedātāji un dejotāji, tomēr pasākuma dalībnieku vidū ir arī simtiem pūtēju, kas spēlē dažādos koncertos, tostarp nu jau par tradīciju kļuvušajā dižkoncertā Rīgā Esplanādē.

Simtgades dziesmu svētkiem gatavojas arī Pūtēju Orķestris "Auseklītis", kas uz mēģinājumiem sanāk 2 reizes nedēļā Rīgas 6. vidusskolā. Šobrīd orķestrī muzicē 40 dalībnieki. Kolektīvu tālajā 1975. gadā dibinājis Haralds Bārzdiņš, kurš to joprojām arī vada.

"Nu jau vairāk nekā 42 gadi, bet tas, ka paaudzes jau mainās. Reāli ir savākts pamatkodols, tad dzīve uzsvaida un cilvēki aiziet prom, kopumā kādi pieci seši izlaidumi ir bijuši bet nu jau tā ir mana dzīve, bez tā vairs nav iedomājama," viņš saka.

Tomēr "Auseklītis" par daļu dzīves kļuvis ne tikai kolektīva dibinātājam un diriģentam. Solvita Stengrēvica-Grāvīte orķestrī ir jau vairāk nekā 30 gadus – kopš 1985. gada: "Ir tāda anekdote, ka tie, kas neko nemāk spēlēt, spēlē bungas, bet patiesībā es sevī tolaik sajutu bundzinieci. Tajā laikā bija ļoti aktuālas pionieru skates, kurās gāja pa priekšu bundzinieki, man ļoti gribējās bungot. Es sāku iet pulciņā un tad mani noskatīja diriģents Haralds, un tā tas viss sākās, vispār es klavieres spēlēju tajā laikā vēl."

Solvitas ģimene ir ļoti muzikāla, visi dzied un spēlē kādu instrumentu. Viņas atvasēm daļa bērnības pagājusi pūtēju orķestra mēģinājumos: "Vīrs arī šeit orķestrī ir, mēs satikāmies šeit ar viņu un visi mūsu bērni ir izauguši "Auseklītī", ar šūpulīti ir nesti no mašīnas līdzi, kamēr mēs mēģinām, Jā, arī vecākā meita spēlē šajā pašā skolā simfoniskajā orķestrī, nu maziņā vēl šobrīd dzied viena pati."

Solvitas pēdās nolēmis iet viņas dēls Rūdolfs, kas lai gan izskolojies kā vijolnieks, pirms gada Auseklītim pievienojies lai spēlētu sitamos instrumentus. "Pēc 9. klases, kad es beidzu spēlēt vijoli kaut kas pietrūka, gribējās mūziku turpināt, negribējās pamest un tad bija iespēja nākt par bundzinieki "Auseklītī"," viņš saka.

Spēlēšana vienā kolektīvā ar mammu Rūdolfam netraucē un pret to viņam nav nekādu aizspriedumu. Rūdolfs gan nav vienīgais, kas Auseklītī iet vecāku pēdās. Arī diriģenta Haralda Bārzdiņa meita Ance iesaistījusies kolektīvā, kur spēlē klarneti un ir orķestra koncertmeistare: "Es esmu uzaugusi kopā ar šo kolektīvu, uz pirmo koncertu es biju, kad man vēl nebija 1 gads, tā kā tā praktiski ir visa mana dzīve bijusi. es domāju man neapniks tik drīz šeit, jo katrs mēģinājums ir personiskā izaugsme."

Par saviem audzēkņiem diriģents  ir lepns – daudzi no viņiem nu ir profesionālu orķestru dalībnieki, arī ārzemēs. Tikmēr gatavojoties simtgades dziesmusvētkiem Haralds Bārzdiņš pauž gandarījumu par pūtēju orķestru programmu: "Man ir prieks, ka ir iets cauri pirmskara laikam, padomju laikam un aizejot līdz 21. gadsimtam. Tas repertuārs ir domāts tā lai tautai atpazīstams un dalībniekam patīkami spēlēt. Neapšaubāmi tas ir daudz grūtāks nekā 40 gadus atpakaļ."

Šovasar gaidāmo simtgades dziesmu un deju svētku dēļ Auseklītim vasara būs ļoti aizņemta. Nācies pat atteikt vairākus ārzemju braucienus.