Ražotāji un veikali sāk atteikties no sprostos turētu vistu olām

Vairāki lielie veikalu tīkli un pārtikas ražotāji jau paziņojuši, ka līdz 2025. gadam jeb tuvāko četru gadu laikā, atteiksies no sprostos dētu vistu olām. Šādu lēmumu visā grupā pieņēmis arī veikalu tīkls "Maxima".

"Pašlaik tas notiek ļoti pakāpeniski. Primāri jau ir izglītot cilvēkus, kāpēc ir svarīgi pirkt brīvos apstākļos turētu vistu olas," norāda "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Kādos apstākļos dzīvojušas vista, kuras olas pircējs vēlas iegādāties, var noskaidrot pavisam vienkārši. Katrā kastītē ola ir apzīmēta ar ciparu – 3 nozīmē, ka olu dējusi sprostā turēta vista, 2 apzīmē kūts vistu olas, 1 – nozīmē, ka vista dzīvojusi brīvsolī, savukārt 0 nozīmē, ka olas nākušas no bioloģiskās saimniecības.

Veikals aprēķinājis – ik mēnesi pie viņiem vien tiek pārdoti aptuveni 10 miljoni olu. Lielākoties gan 3. kategorijas, jo vairumā gadījumu par labu pircēja izvēlei ir nevis rūpes par vistu labturību, bet gan maciņa biezums.

"Joprojām deviņas no desmit pirktākajām olām ietekmē zema cena. Tā kā cilvēku vairums dod priekšroku, nonākot līdz olu plauktam, tomēr zemākai cenai. Bet ir cilvēku kategorija, kas ir gatava maksāt vairāk, lai varētu nopirkt šīs brīvos apstākļos turētu vistu olas," stāsta Dupate-Ugule.

Patlaban Latvijā vairums dējējvistu tiek audzētas sprostos. Tas sastāda aptuveni trīs ceturtdaļas no oficiāli reģistrētājiem putniem. 22% vistu dzīvo labākos apstākļos, ko var pielīdzināt kūtij, ar lielāku kvadratūru uz vienu putnu. Savukārt brīvos apstākļos dētas vistu olas un tādas, kas nākušas no bioloģiskajam saimniecībām, Latvijā ir pavisam maz – nedaudz virs 3%.

"Tendence šai proporcijai ir mainīties. Un tā tendence ir sprostiem samazināties, bet pārējām alternatīvām turēšanas metodēm, procentuāli palielināties. Ražotājs ir gatavs piedāvāt to, ko patērētājs pieprasa. Bet tajā pašā laikā, ja patērētājs pārsvarā izvēlas lētāko produktu, kurš ir no trešajām valstīm importēts, tad paliek skumji," norāda Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha.

Lasi vēl:

• "Balticovo" plāno teju trīskāršot Latvijā ražoto ārpus sprosta dējējvistu olu apmēru
• Ēdināšanas uzņēmumi atsakās no sprostos dētām olām
• PVD: Sprostos un brīvē turētu vistu olu kvalitāte neatšķiras

Taču, lai gan pircējs ar maciņu balso par lētākajām olām, Latvijā vadošajam olu ražotājam "Balticovo" plāni ir ambiciozi, tuvāko piecu gadu laikā pilnībā atteikties no sprostos dētu vistu olu ražošanas.

"Katru gadu mēs plānojam aptuveni pus miljonam jaunas ārpus sprostu vistu vietas. Vai nu būvēt jaunas vai, iespējams, transportēt esošās sprostu iekārtas," stāsta "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Uzņēmums gan atzīst – izmaiņas, visticamāk, izjutīs arī patērētāji. Vistas turot sprostos tomēr ir efektīvākais un arī ekonomiskākais olu ražošanas veids.

"Ārpus sprosta saražot olu ir viennozīmīgi nedaudz dārgāk. Taču nākotnē, es domāju, tā starpība izlīdzināsies nedaudz. Šobrīd ārpus sprostu olas stāv nedaudz ekskluzīvajā plauktiņā, bet viņas kļūs pieejamākas. Tieši tāpat attiecas arī uz cenu," bilst Auškāps.

"Balticovo" saimniecībā ir aptuveni 3 miljoni vistu. Pilnībā pāriet uz to audzēšanu ārpus sprostiem, uzņēmums plāno līdz 2026. gadam.