Rīgā cīnās pret zaļajiem sietiem uz ēku fasādēm; tādas ir vairāk nekā 100
Rīgas centrā ir daudz ēku, kas gadiem stāv pustukšas. To pirmajos stāvos pilnā sparā notiek uzņēmējdarbība: strādā veikali un kafejnīcas, bet dzīvokļi augšējos stāvos ir tukši, tādēļ ēkas bojājas un sekas var būt neprognozējamas.
Piemēram, Brīvības un Matīsa ielu stūrī pirmajā stāvā strādā veikali – nokrāsota fasāde un ielikti logi, bet, paceļot galvu augstāk par to, aina būs gluži pretēja – noputējuši vai izsisti logi, krāsa no fasādes ir nodrupusi, bet dzīvokļos neviens nedzīvo. Līdzīgi šis nams izskatījās arī pirms nepilniem sešiem gadiem vasarā. Tātad situācija nemaz nemainās. Gluži pretēji – pasliktinās.
Bieži vien šādām ēkām ir problēmas ar īpašniekiem un nesakārtoti juridiskie jautājumi: vai māja tiek pārdota, vai pirkums nav līdz galam, vai notiek tiesu darbi.
Rīgas centrā ir aptuveni 20 šādas mājas. Pēc būvinženieru domām, pusapdzīvotās ēkas jau tagad ir pieskaitāmas pie vidi degradējošām būvēm. Sertificētam būvinženierim katru gadu būtu jāapseko šāds nekustamais īpašums. "Mēs esam diezgan nedisciplinēti šajā jautājumā. Agrāk šo jautājumu pārāk viegli skatījās, un tas ir nācis par sliktu. Tagad piegriežam tās skrūves daudz stingrāk," norāda sertificēts būvinženieris, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes docents Juris Biršs.
Šādu namu skaits, par laimi, samazinās. Ja pirms 6 gadiem tādu bija ap 100 ēku, tad tagad to skaits ir ap 20. Šī jautājuma risināšanā palīdz paaugstinātās 3% nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošana. Kopumā par visiem galvaspilsētā esošiem graustiem, kuru īpašnieki negrib vai nevar sakārtot, spiesti maksāt šo paaugstināto nodokļa likmi. Pērn namīpašnieki ir samaksājuši šo nodokli gandrīz 2 miljonu eiro apmērā.
"Paaugstinātā nodokļu likme ietekmē visu šo procesu. Piemēram, māja Barona un Merķeļa ielu stūrī, kur strādā veikali, bet augšā bija tukšs, mums izdevās, un īpašnieki māju sakārtoja," uzsver Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Tagad Rīgas pašvaldība ir pievērsusies vēl viena jautājuma sakārtošanā – cīņa ar aizsargsietu, kuru namīpašnieki piestiprina pie fasādes elementiem, pārsvarā ēkas balkoniem, un gadiem īpašumu nesakārto. Tādu māju skaits Rīgā ir 120. Taču siets bieži vien saplīst un ēkas elementi krīt uz ietves.
Tieši tāpēc arī šādām ēkām pašvaldība plāno piemērot paaugstināto 3% nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kā arī no janvāra jau sāka sodīt šādus namīpašniekus. Pēc diviem brīdinājumiem fiziskām personām sods var sasniegt 5000 eiro, bet juridiskām – 10 000.
