Rīgas dome atļauj visus 16. marta pasākumus; iespējami strīdi par vietu

Tradicionāli leģionāru piemiņu, sākot ar dievkalpojumu Rīgas Domā, gājiena pieteicēji – Daugavas vanagi Latvijā – jau otro gadu to pārceļ uz Jāņa baznīcu. Vietai, kur sākt gan nav tik lielas nozīmes, jo ne pie dievnama, ne Vecrīgā problēmu parasti nav. Tās sākas, sasniedzot Brīvības pieminekli.

Foto

Pieminekļa laukums parasti ir norobežots ar policijas žogu. Tā būs arī šogad, jo barjeras vienā pusē atrodas gājiena atbalstītāji, otrā noliedzēji, kas vēl sajaucas ar garāmgājējiem, masu medijiem un izbrīnītiem tūristiem.

Rīgas domē šogad bija saņemti trīs pieteikumi – gājiens, viens pasākums par un viens pret leģionāru pieminēšanu. Ilggadējie pretinieki ir Latvijas Antinacistiskā komiteja, kas pieteikumā sacīja, ka vēlas pie pieminekļa nolikt ziedus, taču realitātē mēģina gājienu diskreditēt. Piemēram, pērn Brīvības pieminekļa pakāje tika demonstratīvi dezinficēta, lai neizplatītos pelēkais mēris.

Tādēļ Rīgas domes izpilddirektors nolēmis atļaut visus pieteiktos pasākumus, taču antinacistu aktivitātes pārcelt uz pārsimts metru tālāko Bastejkalnu, nevis ļaut tiem palikt pie pieminekļa. Satikts savā birojā, Antinacistiskās komitejas vadītājs Josifs Korens sarunai ar LNT nepiekrita, atrunājoties, ka oficiāls rakstveida atteikums viņiem nav izsniegts.

Iespējams, nevēlēšanās runāt saistīta ar aizdomām, ka antinacisti viltojuši parakstus, kas apliecina piesaistīto kartības uzturētāju parakstus.

Jautāts, vai šis nav iemesls, lai antinacistu pasākumu neatļautu, domes izpilddirektors atbildēja, ka šobrīd vēl darbojas nevainīguma prezumpcija un ar patiesības noskaidrošanu nodarbosies policija. Vienlaikus antinacisti pieļauj, ka, saņemot rakstveida apliecinājumu mainīt pasākuma norises vietu, varētu vērsties tiesā.

Video