Rindā uz pašvaldības bērnudārzu Rīgā joprojām gaida 900 bērnu; situāciju risināt sola tikai dažas partijas
Rindu uz bērnudārziem Rīgā iznīcināt sola tikai dažas partijas, kas šogad kandidē pašvaldības vēlēšanās, savukārt pašreizējā domes vadība uzskata, ka tas neesot iespējams.
Kaut gan gaidošo bērnu skaits sarucis vairāk nekā astoņas reizes, atlikušo rindu domnieki tagad sauc par neiznīcināmu. Un turpmākajos četros gados Rīgas prioritāte būšot ne vairs izglītība, bet ielu remonti. Tikmēr partijai "Saskaņa" izaicinājumu metošie saraksti sacenšas vairāksolīšanā, kurš ātrāk bez maksas pabaros visu Rīgas bērnus un ierādīs viņiem vietu dārziņā vistuvāk mājām.
Piecus gadus vecais Ernests rindā uz Rīgas bērnudārzu tika reģistrēts uzreiz pēc dzimšanas, bet vieta tajā viņam neatradās. Tādēļ, lai Ernesta mamma Inese varētu atgriezties darbā, nekas cits neatlika, kā vest viņu uz privāto dārziņu. Kad puisēnam beidzot piedāvāja vietu pašvaldības dārziņā otrā pilsētas galā, bija pagājuši vēl divi gadi. Un skatoties, kādu psiholoģisku traumu bērnudārzu maiņa radījusi citiem bērniem, Inese šo piedāvājumu noraidīja.
Tas, ko es esmu arī teikusi saskarsmē ar pašvaldību, ka bērns nav mape, ko var ielikt kaut kur, kur vienkārši ir tukša vieta.
Tomēr tad valdība atteicās no līdzmaksājuma, sedzot privāto bērnudārzu izmaksas, un kopš tā laika Ernesta izglītība ģimenei izmaksā aptuveni 150 eiro mēnesī. Tas ir, neskaitot ēdināšanas izmaksas. Inese mēģināja vērsties Satversmes tiesā par nevienlīdzīgu attieksmi, bet tā pieteikumu noraidīja. Tādēļ tagad viņa kopā ar Latvijas privāto pirmsskolu biedrību lūgusi arī tiesībsarga palīdzību.
Ja parēķina gada griezumā, tas ir gandrīz pusotrs tūkstotis, ko es esmu spiesta ieguldīt pretēji tam, ka likums man paredz šo pirmsskolas izglītību bez maksas.
Inese nav vienīgā māmiņa, kam ir šāda sāpe. Rindā uz pašvaldības bērnudārzu Rīgā joprojām gaida 900 bērnu. Vēl aptuveni 6000 mācās privātajos dārziņos, un viņu vecāki par to saņem tikai daļēju kompensāciju pašvaldības līdzmaksājuma formā, pārējo maksājot no savas kabatas.
Tādēļ nav brīnums, ka daudzi Rīgas mēra amata kārotāji sola viņu problēmu atrisināt. Turklāt pēc visnotaļ līdzīgām receptēm. Piemēram, partija "Vienotība" sola uzcelt trīs jaunus bērnudārzus Centrā un Vidzemes priekšpilsētā, kur to visvairāk trūkst, paralēli palielinot pašvaldības līdzmaksājumu privāto bērnudārzu audzēkņiem līdz 250 eiro. Tas varētu maksāt piecus līdz sešus miljonus eiro, bet brīvpusdienas visiem Rīgas bērnudārzniekiem – vēl aptuveni 10 miljonus. Līdzīgus solījumus dod "Zaļo un zemnieku" partijas kandidāts Armands Krauze.
Šobrīd mēs secinām un redzam, ka Rīgas domei tā nav tomēr bijusi prioritāte. Jo reāli, ja to, kas gaida rindā šobrīd, ir tik maz, tad to varēja izdarīt. Tikai jāiegulda attiecīgi līdzekļi, jāatvēl nauda, un tas darbs vienkārši jāizdara.
Savukārt Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai saraksts piedāvā nevis celt jaunus dārziņus, bet palielināt pašvaldības līdzfinansējumu privāto dārziņu bērniem līdz 250 eiro mēnesī. Tas nozīmētu, ka vecākiem gandrīz nav jāpiemaksā, tādēļ daudzi no rindas izstātos. Ar atlikušajiem tiktu galā, motivējot Teikas un Centra privātos dārziņus, lai tie atver jaunas grupiņas, kas tiem izmaksā lētāk nekā pašvaldībai ceļot jaunas ēkas.
Mums ļoti daudz tiek celti dažādi objekti, kuru noslodze pēc tam ir ļoti zema. Tiek atjaunotas skolas ar ļoti mazu skolēnu skaitu, kurā pēc atjaunošanas tas vēl turpina samazināties. Tā ir neracionāla plānošana. Šķiet, ka pašreizējai Rīgas pašvaldībai vairāk interesē būvniecība kā tāda nevis izglītības sistēmas attīstība.
Pie bezmaksas ēdināšanas gan Rīgas bērnudārznieki, šķiet, tiks neatkarīgi no vēlēšanu uzvarētāja – to sola daudzas partijas, ieskaitot "Saskaņu". Tomēr iespēju celt līdzmaksājumu privāto dārziņu bērniem pašreiz domē par dārziņiem atbildīgās komitejas vadītāja Eiženija Aldermane noraida. Tas nebūšot godīgi pret tiem, kas mācās pašvaldības dārziņos – kādēļ viņiem tērēt mazāk? Viņa arī aizstāvas, ka situācija bērnudārzu rindā, salīdzinot ar laiku pirms astoņiem gadiem, kad viņi nāca pie varas, ir kā diena pret nakti.
Stipri lielāks ir pieprasījums pēc bērnudārza latviešu valodas grupiņām, kamēr atsevišķos nesen izremontētajos krievvalodīgajos dārziņos telpas tiešām stāv tukšas. Tādēļ domes vadība no nākamā mācību gada daļu no tiem plāno padarīt par bilingvāliem.
Jaunus dārziņus Centrā gan neesot iespējams uzcelt, jo neesot brīvas zemes. Tikmēr demogrāfs Ilmārs Mežs, vērtējot partiju programmas, atzīst – prieks, ka bērnudārzi joprojām ir vairāku partiju prioritāte. Un kaut risinājumi var būt dažādi, viņaprāt, rinda tiešām ir izskaužama.
Mežs rēķina, ka kopējās izmaksas rindas iznīcināšanai – jaunām vietām pašvaldības dārziņos un līdzmaksājuma palielināšanai būtu 5 līdz 6 miljoni eiro. Un tas atmaksātos ar dzimstību un vairāk Rīgā deklarētām ģimenēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
