RTU studentiem lekcijā skaidro, ko darīt "X stundā" – galvenais saglabāt mieru
Kā Latvijas iedzīvotājiem rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā, un ko varam mācīties no Ukrainas pieredzes? Par to Rīgas Tehniskajā universitātē stāstīja civilās aizsardzības lekcijā. Klausītāju gan nebija daudz, un lielākā daļa no viņiem atzīst, ka mājās nav sagatavota soma ārkārtas situācijai. Eksperti mierina – krīzē svarīgākais ir neļauties panikai un zināt, kur un kā saņemt operatīvo informāciju.
Latvijas ukrainiete Jeļena lekcijas laikā piekrītoši māj ar galvu – eksperta stāstītais par to, kāda bija cilvēku reakcija, Krievijai iebrūkot Ukrainā, viņai labi zināms no tuvinieku teiktā, kas to paši piedzīvoja realitātē. Jeļena ir pārliecināta, ka zināšanas par skaidru rīcību "X stundā" ir jāatkārto vēl un vēl. Jo tad, kad krīt bumbas un apkārt valda panika, var būt par vēlu: "Gan ja tu zini, kas jādara, tādos apstākļos, kuros viņi bija, tas ir šausmīgi, un vari visu aizmirst. Jā, trenējies, bet, kad ir karš, visu aizmirsti un viss. Tāpēc ir svarīgi mācīties un palīdzēt cilvēkiem."
Jeļena ir izlasījusi brošūru par 72 h izdzīvošanas somu, taču šobrīd pašai tādas gatavībā nav: "Nu nē, tā kā, godīgi teikšu, kādreiz gatavoju somu, gadījumā, ja kas notiks, bet tagad neesmu gatavojusi, jo vissvarīgākais, ka radinieki ir kopā un dokumenti ir. Tas ir vissvarīgākais!"
RTU students Erlands ar interesi klausās lekciju, atnācis ar mērķi papildināt zināšanas, ko darīt "X stundā": "Esmu lasījis 72 h gatavības somas sakārtošanu un materiālus, kas pieejami internetā, bet neko padziļināti. Pašam gan soma nav, jo uzticos, ka laikus uzzināsim. Ja paskatāmies uz Ukrainas gadījumu, redzam, ka bija tā informācija diezgan laicīgi, uzskatu, ka mūsu gadījumā līdzīgi varētu būt. Sliktākajā gadījumā, kas jādara, tas jādara."
Ja informācijas, ko darīt militāra apdraudējuma gadījumā, cilvēkiem nav vai ja tā netiek dota, informatīvo laukumu aizpilda kas cits – teorijas, sazvērestības, pieņēmumi, saka lektors. Informētība ir daļa valsts aizsardzības. Pats svarīgākais krīzē – saglabāt mieru.
"Visi vaicā, ko man darīt? Ja tas cilvēks ir militārpersona, dienestā vai kritiskais darbinieks, jāturpina pildīt funkcijas. Savukārt pārējiem atkarībā no pašu spēkiem, sagatavotības. Vai nu pievienoties NBS, vai civilās aizsardzības formējumiem, vai arī gaidīt tos norādījumus, ko dos valsts institūcijas," norāda drošības eksperts, vieslektors Vitālijs Rakstiņš.
Kopš 2024. gada RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē darbojas Pārvaldības un drošības institūts, fakultātei uzņemoties zināšanu līderību civilās aizsardzības un drošības jomā.
"Pirmais – skanēs trauksmes sirēnas, tiks apziņoti iedzīvotāji. Otrais – jāslēdz iekšā masu līdzekļi, radio, TV un jāklausās, kāda informācija būs, un galvenais saglabāt mieru un pildīt noteikumus, kas tiek doti," skaidro RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētais profesors Māris Ziemelis.
Uz semināru papildināt zināšanas ieradies arī Rīgas domes civilās aizsardzības pārstāvis. Daudziem iedzīvotājiem ir bažas, kur patverties uzlidojumu gadījumā, bieži piesaukta satraucošā situācija ar neeksistējošajām vai pagalam nolaistajām bumbu patvertnēm.
Patvertnes, kas PSRS laikā būvētas, bija paredzētas ļoti nelielam cilvēku skaitam. Ja šobrīd tikai balstīsimies uz viņām, varēsim paglābt tikai ļoti minimālu cilvēku skaitu. Savukārt daudzstāvu mājas ar pagrabiem, kas arī dažādā stāvoklī, tas tomēr ļauj parūpēties par ļoti plašu iedzīvotāju loku. Piemēram, cilvēki ar ierobežojumiem – tikt līdz pagrabam ir daudz reālāk.
Civilās aizsardzības speciālisti vienisprātis – labi, ka cilvēku interese par šo tēmu aug, informācija ir jāmācās, jāatkārto, jo biežāk – jo labāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
