Šadurskis: Dažiem ir svarīgi Kremļa politikas mērķi, mums ir ļoti svarīga valsts valodas situācija Latvijā
Vēl ilgi nerimsies strīdi par mazākumtautību skolās iecerēto mācību valodas reformu, jo portālā "manabalss.lv" savākti 14 000 parakstu par to, lai Latvijā saglabātu bilingvālo izglītību. Paraksti iesniegti arī Saeimā.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis šīs aktivitātes saista ar vēlēšanu tuvošanos. Prasību mazākumtautību skolām noteikt autonomiju izraisīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par pilnīgu pāreju uz mācībām latviski. Pāris mēnešu laikā krievu skolu aizstāvji organizēja vairākas plašas protesta akcijas, pieprasot Šadurska atkāpšanos. Tajās gan piedalījās pārsvarā vecāka gada gājuma cilvēki, nevis tie, kurus šīs reformas skartu.
Saeimā pirmdien, 22. janvārī, iesniegta 14 000 cilvēku parakstīta iniciatīva, kuras mērķis gan nav pilnībā skaidrs. Proti, portālā "manabalss.lv" aicinājums, kura autors ir Deniss Barteckis, vēsta, ka iecere ir saglabāt bilingvālu izglītību. Taču tagad iniciatīvu pārņēmusi cilvēktiesību aktīviste Jeļena Bačinska, kura 2014. gada Saeimas vēlēšanās startēja no Latvijas Krievu savienības saraksta. Viņa uzsver, ka ir jāizvērtē līdzšinējā ministrijas darba kvalitāte.
Tas attiecināms ne tikai uz izglītības valodu, bet sakarā ar Kārļa Šadurska plāniem reformēt izglītības saturu. Mērķis ir apstādināt un palūgt Saeimu, lai pieprasītu Izglītības ministrijai veikt šādu pētījumu, lai mēs varētu paskatīties, kā iepriekšējās reformas ietekmējušas izglītības kvalitāti, kas ir šodien.
Bačinska gan nevarēja atbildēt, kas noticis ar iniciatīvas aizsācēju Bartecki.
Tikmēr krievvalodīgo organizāciju pūliņus apturēt pāreju uz mācībām valsts valodā kategoriski neatbalsta "Nacionālā apvienība". Arī citviet Eiropā mācības valsts skolās notiek valsts valodā. Turklāt, ņemot vērā 2012. gada referendumu, kurā krievu valoda netika atbalstīta kā otra oficiālā valsts valoda, vēlmei apturēt pāreju uz mācībām valsts valodā, visticamāk, neesot lemts piepildīties.
It sevišķi, ja mēs definējam, ka esam nacionāla valsts, tad paskatieties kaut vai uz Vācijas piemēru, kur arī ir ļoti daudz minoritātes, kaut vai turku minoritāte, bet pamatu pamats sabiedrības saliedētībai ir divas lietas – vienota valoda un valstiskuma izpratne. Tā tas būs arī Latvijā.
Savukārt pats Izglītības ministrs neizslēdz, ka iniciatīva parakstu vākšanai ir bijusi politiski motivēta.
Man ir pietiekami skaidra Latvijas Krievu savienības kā politiskas partijas nostāja, un tās līderu nostāja un organizētās protesta akcijas, nu, jā, katrs cīnās par tiem politiskajiem mērķiem, kas viņiem ir svarīgi. Dažiem ir svarīgi Kremļa politikas mērķi, mums ir ļoti svarīga valsts valodas situācija Latvijā.
Jāpiebilst, ka Izglītības likumu grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, valdībā paredzēts skatīt otrdien, 23. janvārī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
