Saeima noraida krievu skolu aizstāvju iniciatīvu par bilingvālās izglītības sistēmas saglabāšanu

Šis priekšlikums faktiski bija mēģinājums apturēt pašreiz īstenojamās reformas Latvijas skolās attiecībā uz mācībām valsts valodā.

"Neļausim padarīt mūsu bērnus par sīknaudu politiķu rokās!" Tieši tik kareivīgs bija iniciatīvas autoru uzsaukums portālā "manabalss.lv". To digitāli no oktobra parakstījuši vairāk nekā 14 000 cilvēku.

Pārbaudot, izrādījās, ka 2000 parakstu nav derīgi, un februāra vidū Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iniciatīvu neatbalstīja, taču uz ceturtdienas balsojumu tāpat tā nonāca. Jau pirms balsojuma "Saskaņa" skaidri saprata, ka iniciatīva lemta neveiksmei.

Igors Pimenovs

Saeimas deputāts (S)

Mandātu komisija devusi vienu iesnieguma virzības virzienu – miskasti!

Koalīcijas deputāti ir pārliecināti, ka bilingvālās izglītības sistēmas saglabāšana ir bezjēdzīga, jo arvien vairāk krievvalodīgo jauniešu izvēlas apgūt zinības valsts valodā. "Jau 92% skolēnu kārto eksāmenus valsts valodā. Pirms trim gadiem tie bija 76%," uzskaita Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (V).

Viena no iniciatīvas virzītājām ir Jeļena Bačinska, kas saistīta ar prokrievisko radikāli, Drošības policijas redzeslokā turēto Aleksandru Gapoņenko, kurš uzdodas par sociāli politisko un ekonomisko procesu "ekspertu" un "pētnieku". 2015. gadā Gapoņenko medijiem apgalvoja, ka Latvijā plānots ieviest koncentrācijas nometnes krieviem.

Nacionālā apvienība aiz bilingvālās izglītības aizstāvju izkārtnes saskata politiskas intereses.

Raivis Dzintars

Saeimas deputāts (NA)

Tas varētu būt saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, mēģinājumu izveidot jaunu politisko spēku. Saskaņa mēģina neatpalikt, parādīt, ka rūpējas par savu impēriski noskaņoto vēlētāju, kurš aizvien vēlas dzīvot pēc padomju laika tradīcijām.

Saeima pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz no 2019. gada 1. septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.